Jaunais Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) šefs Oskars Āboliņš neslēpj, ka viņam nav ideju kā Latvijā novērst katra pavasara sērgu – kūlas dedzināšanu.
“Pašlaik, godīgi sakot, man pat nav vīzijas, kā to novērst, cik resursus tam vajag, lai pateiktu: “Jā, no 1.maija mums kūlas dedzināšana kā tāda nepastāv!” Tāpat būs indivīdi, kas to darīs,” portālam delfi.lv saka Āboliņš.
Jautāts par kūlas dedzināšanas problēmu citās zemēs, viņš norāda, ka Lietuvā un Igaunijā tas arī ir aktuāli, igauņiem mazāk. Savukārt, piemēram, Vācijas kolēģi brīnoties par kūlas dedzināšanas problēmu.
“Viens stāsts no dzīves! Mums bija komandējums Hamburgā, tas tieši bija marta beigās, aprīļa sākumā. Ar vācu kolēģiem diskutējām un runājām arī par ugunsgrēku skaitu. Kad mēs nosaucām skaitli, cik mums ir ugunsgrēku, viņi bija pārsteigti. Mēs skaidrojām, ka daļa no šiem ugunsgrēkiem ir kūlas ugunsgrēki. Viņi nesaprot – kādi kūlas ugunsgrēki? Skaidrojam, ka cilvēki dedzina sauso zāli, bet viņi nesaprot – kādam mērķim? Vācietis to nesaprot, kāpēc pavasarī vajag dedzināt kūlu,” saka Āboliņš.
VUGD šefs to uzskata par attieksmes jautājumu. “Milzīgs resurss jāiegulda informatīvajās kampaņās, izglītošanā, jānonāk līdz katra cilvēka apziņai, jāskaidro, kādas šai rīcībai var būt sekas, kas no tā var ciest, jo beigās ir tā, ka cietējs ir pats dedzinātājs. Cilvēks pats var nonākt šīs degošās kūlas ielenkumā un iet bojā! Tur daudz nevajag – pāris reizes ieelpo degšanas produktus, iekrīt bezsamaņā un iet bojā,” saka VUGD priekšnieks.
