Brīvo zemi nodot valsts vai pašvaldību ziņā – šis jautājums ir atklāts un tā izšķiršana būs politisks lēmums. Zemnieks par zemes fonda izveidi ir skeptisks.
Līdz 2013. gada 1. jūnijam Zemkopības ministrijai (ZM) kopā ar Valsts prezidenta kanceleju ir jāizstrādā nepieciešamie normatīvie akti Valsts zemes fonda izveidei. Par to rīkojumu ir parakstījuši Latvijas prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
“Ir zemnieki, kuri vēlētos to pārdot, bet tikai uzticamam partnerim. Par tādu varētu kļūt Valsts zemes fonds,” ieceri skaidro L. Straujuma.
“Labi, bet stipri novēloti,” ZM iniciatīvu vērtē grobiņniece Anna Viņķele. Vietējiem zemniekiem priekšroku vajadzējis dot jau iepriekš. A. Viņķele arī šaubās, vai vēl ir platības, ko valstij uzpirkt. Grobiņas novadā tādu neesot.
Ja brīvā zeme būtu pašvaldības ziņā, vietējie cilvēki varētu vieglāk to iegādāties, uzskata Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Līdz šim zemes izsoli organizējusi valsts un bieži vien par īpašniekiem kļuvuši novadā nezināmi cilvēki, kas sarežģīto procedūru veikšanai algo juristus. “Cik mūsu novadā ir bijušas zemes izsoles, tajās vinnējušas mistiskas firmas. Jo tuvāk pašvaldībai, jo lietas risinās ātrāk. Vietējiem zemniekiem traucē, ja procedūra ir ilga un piņķerīga. Ja gribam, lai zemi dabū latviešu zemnieki, procedūra ir jāatvieglo,” spriež V. Jablonska.
“Šobrīd es tam neredzu jēgu,” par fonda izveidi saka Vērgales pagasta ZS “Gausēni” saimnieks Jānis Cielava. Tas būtu bijis aktuāli pirms 15– 20 gadiem. Pircēju jau netrūkstot, tikai zemes.
