Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs nezinot, vai kāds viņa vēstniecības diplomāts atrodas Šengenas valstu melnajā sarakstā, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani (LPP/LC) apgalvoja Kaļužnijs.
Uz jautājumu, kurš no Krievijas vēstniecības diplomātiem ir iekļauts Šengenas valstu melnajā sarakstā, vēstnieks atbildēja: “Es nezinu!”
Kaļužnijs uzsvēra, ka šajā situācijā ir nepieciešams noskaidrot, kas ir noticis, un saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Latvijas puse negrasās no valsts izraidīt kādu Krievijas diplomātu.
Pēc vēstnieka teiktā, ja Krievijas diplomāta izraidīšana būtu balstīta uz Šengenas noteikumu prasībām, tad būtu nepieciešams sekot Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pašreizējai nostājai.
Kaļužnijs uzsvēra: ja cilvēkam ir bijušas kādas problēmas, piemēram, Francijā vai Itālijā, tad tās nevar attiecināt uz valsti, kurā viņš strādā, bet kuras pozīcija ir atšķirīga. “Šo lēmumu ir jāpieņem ĀM,” sacīja vēstnieks, norādot, ka Latvija šajā jautājumā ir jau devusi viennozīmīgu atbildi.
Godmanis pēc tikšanās ar vēstnieku vēlreiz uzsvēra, ka no Latvijas nav izraidīts kāds Krievijas diplomāts un viņa rīcībā nav informācijas, ka no valsts tiks izraidīts kāds Krievijas diplomāts. Pēc premjera teiktā, Kaļužnijs plāno tikties ar ĀM pārstāvjiem, lai šo jautājumu pārrunātu.
“Man nav ko pārmest ārlietu ministram,” norādīja Godmanis, komentējot ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) rīcību, kurš pēc raidījumā “Nekā personīga” ziņotā, ka no Latvijas izraidīts Krievijas diplomāts, noliedza šo informāciju, bet neatklāja, ka vēstniecības diplomāts iekļauts Šengenas valstu melnajā sarakstā.
Gan Godmanis, gan Kaļužnijs norādīja, ka tikšanās laikā skandālu ap Krievijas vēstniecības diplomātu nav pārrunājuši.
Ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Mareks Segliņš (TP) šodien Latvijas Televīzijai atzina, ka viņa rīcībā ir informācija, ka vēstniecības diplomāts Anatolijs Kogalovs ir “Krievijas specdienestu amatpersona”, kas “darbojas noteiktos parametros”. ĀM rīcībā esot visi nepieciešamie dati.
Segliņš uzdevis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram sagatavot informāciju un informēt sabiedrību par situāciju ar Kogalovu. Segliņš sola situāciju ar vēstniecības darbinieku atrisināt nedēļas laikā.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Kogalovs no Latvijas nav izraidīts, Segliņš sacīja, ka šī persona ir “specdienestiem zināma” un dienestiem ir zināms, ko tā dara Latvijā. Attiecīgie dienesti nav vērsušies ar ziņojumu, ka šī persona kaut kā apdraudētu Latvijas drošību.
Segliņš uz vairākiem jautājumiem atbildēja izvairīgi, sakot, ka atbildes uz tiem ir ĀM kompetencē, bet viņš nav diplomāts un speciālists ārlietu jautājumos. Tieši Ārlietu ministrija šo jautājumu spēšot atrisināt atbilstoši Latvijas valsts interesēm un likumdošanai.
Politiķis arī nekonkretizēja Šengenas līguma valsti, kuras nevēlamo personu sarakstā iekļauts Kogalovs.
Kā ziņots, šodien laikraksts “Diena” vēsta, ka, lai gan pagaidām Latvija nav izraidījusi no valsts Krievijas diplomātu, tai būtu bijis pamats to darīt, jo atklājies, ka viena no kaimiņvalsts vēstniecībā strādājošajām personām atrodas kopīgajā Šengenas valstu melnajā sarakstā.
To, ka diplomāts ir šajā sarakstā, laikrakstam trešdien oficiāli apstiprināja ĀM. Politologi un diplomāti pieļauj, ka Latvija, kas ne reizi vien bija pielaidīga pret kaimiņvalsti, šajā gadījumā izvēlējusies mazāk sāpīgo risinājumu – neoficiālu vienošanos, ka diplomāts pēc laika aizbrauks. Tādējādi radies kārtējais pierādījums Latvijas mugurkaula pārlieku lielajai lokanībai attiecībās ar Krieviju, norāda laikraksts.
ĀM par to klusēja, taču īpaši skaļi protestēja pret “TV3” raidījumā “Nekā personīga” izskanējušo informāciju, ka ir izraidīts Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs. Riekstiņš un ĀM valsts sekretārs Normans Penke trešdien sacīja neko nezinām, jo esot atvaļinājumā. Šis jautājums nekad ĀM nav ticis apspriests, apgalvoja Riekstiņš. Pēcāk ĀM valsts sekretāra vietniece konsulārajos jautājumos Alda Vanaga atzina, ka radusies “neordināra situācija” ar kādu Krievijas diplomātu, paskaidrojot, ka viņš esot Šengenas valstu melnajā sarakstā. Tajā iekļauj personas gan par sīkiem pārkāpumiem, gan arī par spiegošanu.
Melnais saraksts ir daļa no Šengenas informācijas sistēmas, kurai tagad pievienojusies Latvija. Ja kāda Šengenas dalībvalsts personu iekļāvusi tās melnajā sarakstā, uz viņu attiecas aizliegums uzturēties arī Latvijā. Izrādījies, ka sarakstā ir Krievijas diplomāts, kuram līdz gada vidum ir derīga Latvijas vīza. Tā dod viņam tiesības uzturēties Latvijā, taču viņam liegts apmeklēt kādu citu Šengenas līguma valsti.
Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas, problēmās nonākusī persona ir viens no četriem vēstniecības pirmajiem sekretāriem. Pašlaik šāds amats ir Vjačeslavam Jefremovam, Anatolijam Kogalovam, Raisai Redkinai, Sergejam Toropovam. Zīmīgi, ka Kogalovs, kurš specializējies drošības jautājumos, nesen saņēmis bijušā PSRS līdera un Valsts drošības komitejas (VDK) vadītāja Jurija Andropova vārdā nosauktu ordeni.
“Dienas” uzrunātās amatpersonas nedz noliedza, nedz apstiprināja neoficiālo informāciju, ka tieši Kogalovs būtu Šengenas melnajā sarakstā esošā persona.
Premjera ārlietu padomniece Ilze Pētersone, kura ir viena no kompetentākajām amatpersonām Šengenas jautājumos, pauž, ka par šo jautājumu pēc konsultācijām ar valsti, kas personu izraidījusi, jālemj ĀM. Šengenas konvencija paredz iespēju ļaut cilvēkam, pat ja viņš ir iekļuvis citas dalībvalsts melnajā sarakstā, uzturēties valstī, ja tiešām tā uzskata, ka konkrētā persona tai ir “ļoti nepieciešama”.
Savukārt Riekstiņš, jautāts, ko Latvija darīs konkrētā diplomāta gadījumā, ļāva noprast, ka nekādi nereaģēs: “Ja viņam izdota derīga Latvijas vīza, viņš var strādāt.” ĀM rīcībā pagaidām neesot informācijas, ka, atrodoties Latvijā, diplomāts būtu veicis kādas nevēlamas darbības.
“Vīzas nepagarināšanu var uzskatīt par izraidīšanu, tikai tas ir daudz draudzīgāks veids, kas daudz ko pasaka par valstu attiecībām. Tas pasaka: mēs gribam uzturēt labas attiecības ar šo valsti,” laikrakstam sacīja augsti stāvošs diplomāts.
Politologs Andris Sprūds, vērtējot šo gadījumu, laikrakstam uzsvēris, ka cena, kāda pēdējā laikā tikusi maksāta par labu attiecību uzturēšanu ar Krieviju, bijusi neadekvāti augsta: “Tā ir tāda nekairinoša politika, bet ar šādu pozīciju jābūt uzmanīgiem.”
Joprojām neatbildēts paliek jautājums, kā cilvēkam, kas iekļuvis partnervalsts melnajā sarakstā, var tikt dota diplomātiskā uzturēšanās atļauja. Turklāt, kā norāda ārpolitikas zinātāji, pirms atļaujas izsniegšanas tiek veiktas konsultācijas ar citām valstīm. Tas ļauj secināt, ka arī informācija par konkrēto Krievijas vēstniecības darbinieku bija iepriekš zināma.
Par to, ka Krievijas vēstniecībā strādā personas, kuru rīcība vērsta pret Latvijas drošības interesēm, minējumi izteikti ne reizi vien. 2004.gadā no Latvijas par spiegošanu izraidīja diplomātu Pjotru Uržumovu.
“Dienas” gadagrāmatā savukārt vēstīts, ka opozīcijas kustības “Cita Krievija” pārstāvis pērn vasarā apgalvojis “Dienas” žurnālistam, ka Rīgā darbojas Kremlim lojālās jauniešu organizācijas “Naši” nodaļa, kuras kurators esot kāds Krievijas vēstniecības darbinieks. “Domāju, jūs saprotat, ka viņš tikai skaitās vēstniecībā, patiesībā viņš ir no Federālā drošības dienesta,” sacīja opozīcijas pārstāvis.
