Rīgas jūras līča piekraste Vidzemē ir mazāk piesārņota par Baltijas jūras piekrasti Kurzemes pusē, pastāstīja Vides izglītības fonda un kampaņas “Mana jūra” pārstāve Ilze Grunska.
Lai arī kopējie dati par sabiedriskās kampaņas “Mana jūra” monitoringa rezultātiem vēl tiek apkopoti, vizuālais priekšstats par Vidzemes piekrasti liecina, ka tā neierindojas nekoptāko pludmaļu kategorijā.
Līdz šim ekspedīcijā konstatēts, ka visnesakoptākās pludmales ir Engurē, Pāvilostā, kā arī Liepājā pie Karostas.
Grunska vēstīja, ka tuvāko dienu laikā tiks apkopoti kampaņas “Mana jūra” rezultāti, kas tiks nodoti arī pašvaldībām, lai tās risinātu nesakopto pludmaļu problēmu.
Jau ziņots, ka ekspedīcija gar Baltijas jūras krastu sabiedriskās kampaņas “Mana jūra” laikā tika īstenota 30 dienās. Ekspedīcijas laikā kājām mēroti vairāk nekā 500 kilometru gar Baltijas jūras Latvijas piekrasti un apkopoti unikāli dati par jūras piesārņojošo atkritumu situāciju.
Jūras piesārņojošo atkritumu problēma ir viena no nozīmīgākajām, ar ko regulāri saskaras gan starptautiskas organizācijas, gan vietējās pašvaldības un iedzīvotāji. Izskalotie un atstātie atkritumi apdraud savvaļas dzīvniekus, palielina izmaksas tīru pludmaļu uzturēšanai, kā arī nelabvēlīgi ietekmē tūrismu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Lai arī piekrastes atkritumu problēma ir atzīta par prioritāru gan starptautiskā gan Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, valstīm joprojām nav datu par patieso jūras piesārņojošo atkritumu situāciju. Projekts “Marlin” nodrošina šo unikālo datu kopuma izveidi Baltijas jūras reģionam, pamatojoties uz ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju.
ANO Vides programmas (UNEP) izstrādātās metodoloģijas laikā veikto monitoringu rezultāti atklāj, kāds piesārņojums ir atrodams Latvijas krastos, sniedz iespēju izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, kas ir galvenie atbildīgie sektori par piesārņojumu, un salīdzināt pašvaldību sekmes un nepilnības piekrastes apsaimniekošanā.
