Rīgu un pārējos Latvijas reģionus šķir bezdibenis. Pārspīlējums? Statistika rāda, ka nebūt ne. Rīga pirms krīzes bija sasniegusi ES vidējo sociālekonomiskās attīstības līmeni, kamēr trūcīgākajā Latvijas reģionā Latgalē dzīves līmenis bija tikai 30% no ES vidējā, bet pārējos reģionos grozījās ap 40%. Par to raksta portāls “Ir.lv”.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgas reģionā 2007.gadā bija 8986 lati, Latgalē – tikai 3471 lats, pārējos reģionos – 4000 – 5000 latu robežās. Datu par to, kādas korekcijas radījusi ekonomikas lejupslīde, vēl nav.
Atšķirības starp dzīves līmeni galvaspilsētā un nomalēs pastāv visur, diemžēl Latvijā šī nesamērība ir visizteiktākā ES valstu vidū. Pēc “Eurostat” datiem, tā dēvētā reģionālā dispersija, kas raksturo reģionu novirzi no valsts vidējā IKP līmeņa, ir 46,8%. (Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē. ES vidējais rādītājs ir 33%, vislīdzsvarotāk attīstītās valstis ir Malta ar 3,3% un Zviedrija ar 15,3%).
Visu rakstu par atšķirībām starp Rīgu un reģioniem lasiet portālā “Ir.lv” !
Eksperti vērtē partiju piedāvājumu reģionu izlīdzināšanai
Māris Sprindžuks, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis:
Var noprast, ka partijas ir gatavas nodarboties ar to pašu veco labo – taisnīgāku līdzekļu pārdali, ar valsts un pašvaldību funkciju pārkārtojumiem reģionos, publiskās infrastruktūras objektu celtniecību un, protams, nav aizmirsta mazā zemnieka aizstāvība. Bet programmās valda vīzijas un piedāvājuma trūkums par to, kāda jāveido reģionu ekonomikas struktūra, lai Latvijas lauku teritorijas un mazpilsētas attīstītos. Mans secinājums pēc piedāvātā – nevaru apgalvot, ka reģionos nākamajos četros gados būs sliktāk, bet labāk tiešām nebūs.
Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore:
Partijas noteikti saprot svarīgākos reģionu attīstības jautājumus, tomēr tām ir tendence izvairīties no konkrētu instrumentu meklēšanas, lai šos jautājumus risinātu. Visbiežāk tiek piesaukti ES fondi kā glābēji visām problēmām, bet ar tiem līdz šim problēmas nav izdevies atrisināt, jo netiek definētas prioritātes. Nauda sadalīta ļoti daudzām vajadzībām, traucē to lēnā virzība un birokrātiskie šķēršļi.
Pēteris Šķiņķis, LU asociētais profesors:
Reģionu attīstība partiju piedāvājumos izpaužas ierastā atsevišķībā – kā sektora jeb konkrētās ministrijas kompetencei atbilstoša lauka darbi. Nevienas partijas programma neveido kādu veseluma redzējumu.
