Trešdien, 3.novembrī plkst.21.20 LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?” notiks diskusija par valdības deklarāciju, informēja raidījuma veidotājs Jānis Domburs.
Raidījumā piedalīties aicināti valdības deklarācijas projekta autori – “Vienotības” un ZZS politiķi. “Savukārt, ņemot vērā daudzo un dažādo nozaru pārstāvju dažādās intereses, šajā reizē “Kas notiek Latvijā?” debašu pārējo dalībnieku komplektācija ir netradicionāla – līdzās aicināto lielāko un aktīvāko nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ir brīva iespēja, ciktāl vien vietu skaits TV studijā to ļaus, piedalīties jebkuram citam no dažādu nozaru organizāciju pārstāvjiem, kuri vēlas aci pret aci ar politiķiem uzstādīt jautājumus un debatēt par neskaidro vai neiekļauto valdības plānos. Lūgums pieteikt dalību “Kas notiek Latvijā?” redakcijā pa elektronisko pastu – knl@knl.lv,” norādīja J.Domburs.
“Pirms divām nedēļām valdību veidojošie politiķi teica, ka ir pāragri prasīt atklāt valdības deklarācijas pamattēzes, pirms nedēļas apgalvoja, ka valdības plānu tapšanā piedalās daudzas nevalstiskās organizācijas. Šonedēļ, pēc valdības pamatdokumenta projekta publiskošanas, no nevalstiskā sektora izskan lielākoties kritiski vērtējumi par valdības deklarāciju. Kas tajā ir un kas nav iekļauts, kas ir “paslēpts” aiz dažādi interpretējamām frāzēm, ciktāl un kā šis piedāvājums tiks detalizēts, lai risinātu aktuālās problēmas – tie ir jautājumi šīsnedēļas debatēm “Kas notiek Latvijā?” starp “Vienotības” un ZZS koalīcijas politiķiem un nevalstiskajām organizācijām.
“Neparādās skaidrs ceļš, kā valsts tiks izvesta no krīzes, turklāt deklarācija nevieš skaidrību par iespējamām strukturālajām reformām”, “daži solījumi ir pārāk vispārīgi un deklaratīvi, nav mērāmi, līdz ar to nebūs iespējas pārbaudīt to izpildi”, “valdība valsts izaugsmi plāno sasniegt, nenosakot izglītību par pamata prioritāti”,
“samērā daudz uzmanības veltīts meža nozarei, tajā trūkst atbalsta būvniecībai un mēbeļu ražošanai no atjaunojamiem resursiem”, “tur ir vairāk ūdens nekā Klusajā okeānā” – šāds ir vērtējumu spektrs.
Vairāku vērtētāju izteikumi ir piesardzīgi cerīgi, atzīstot aktuālās problēmas, piemēram, būvniecības jomā, taču nesaredzot reālu rīcības plānu. Taču ir arī secinājums, ka daudzie šie paši uzdevumi jau bez rezultātiem risināti iepriekšējās valdības laikā.
Dažās nozarēs ir arī pretrunīgi vērtējumi, piemēram, kamēr vienas organizācijas pārstāvji atzinīgi vērtē izpratni par lauksaimniecības attīstības perspektīvām, otras līderi izbrīna, ka deklarācijā nekas nav minēts par pārtikas pārstrādi.
Dažādās nodaļās un punktos stils kardināli atšķiras – līdzās konkrētiem uzstādījumiem par dubultpilsonības iespējām, eksakto priekšmetu skolotāju vidējo vecumu vai kvalitatīviem ūdenssaimniecības pakalpojumiem vismaz 68% Latvijas iedzīvotāju, ir arī ļoti vispārīgi un ļoti dažādi interpretējami teksti, piemēram, “pilnveidosim veselības aprūpes organizatorisko modeli”, “ pilnveidosim pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu” un, protams, tradicionālais “ pakāpeniski pārnesīsim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu”, bez kādas skaidrības par nodokļu palielinājumu jau nākamgad,” raidījumā skarto problemātiku iezīmēja J.Domburs.
