Visas partijas gada pārskatus par savu finansiālo darbību iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) līdz nākamā gada 31. martam, un birojam to pārbaudei tiek dots gada termiņš. Šāda veida pārkāpumiem noilgums ir viens gads, un eksperti atzinuši, kas tas ir pārāk īss laika posms, portālam atzīst KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Šo likumu nepilnību dēļ no soda izmucis tagadējais Priekules novada Bunkas pārvaldnieks Edgars Dargužis.
Jau rakstījām, ka E. Dargužis pirms pašvaldību vēlēšanām kā toreizējās Bunkas pagastvecis Bunkas informatīvajā izdevumā “Gaidītās Vēstis” aicināja vēlētājiem balsot par viņa veidoto sarakstu. Pats viņš toreiz nebalotējās, bet neslēpa, ka veidojis Zemnieku savienības un “Jaunā laika” sarakstu. “Visus, kas būtu balsojuši par mani, aicinu balsot par manis veidoto “Zemnieku savienības” un “Jaunā laika” sarakstu,” toreiz aģitēja E. Dargužis, piebilstot, ka “lai arī par kuru sarakstu jūs izvēlēsieties balsot, katra buncenieka pienākums ir atzīmēt ar krustiņu visus šajā sarakstā esošos bunceniekus”.
KNAB uzsāka pārbaudi, atzina, ka ir pārkāpts priekšvēlēšanu aģitācijas likums, un pērn 13. oktobrī materiālus nosūtīja Valsts policijai. Izvērtēšana, papildu skaidrojumu pieprasīšana – to, kāpēc protokols par pārkāpumu sastādīts tikai 14. decembrī, skaidro policijā.
Lēmumu par sodīšanu var pieņemt tikai tiesa, un 5. janvārī Liepājas tiesa lietvedību izbeidza, pamatojoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 37. pantu, kas nosaka – administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Pārkāpuma datums šajā gadījumā minēts 6. jūnijs. APK 37. pants arī paredz, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas, ja lietā nepieciešams saņemt eksperta atzinumu.
“Pārkāpuma izvērtēšana, protokola sastādīšana lēmuma pieņemšana notiek ātrāk tajos gadījumos, kad to visu dara viena iestāde. Piemēram, pārkāpumi valsts amatpersonu darbībā vai partiju finansēšanā. Šajās situācijās, saskaņā ar likumu, faktus vērtē, sastāda protokolu un lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības pieņem KNAB amatpersonas. Turklāt, ņemot vērā ierobežotās iespējas atklāt šādus pārkāpumus, likumdevējs ir noteicis īpašu tiesisko regulējumu: administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laika no tā izdarīšanas dienas,” skaidro A. Vitenburgs un uzsver, ka attiecībā uz APK 204.2. pantu par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu šāda atruna nav noteikta.
Ņemot vērā, ka pārkāpumu saistībā ar priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības ievērošanu uz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām atklāšanu un sodīšanu to veic trīs institūcijas – KNAB, policija un tiesa – četri mēneši var būt nepietiekams laika posms, neslēpj A. Vitenburgs.
KNAB piekrīt tā ir problēma, kas būtu jārisina. “Arī ārvalstu eksperti ieteikuši Latvijai pārskatīt noilguma periodu saistībā ar partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo visas partijas gada pārskatus par savu finansiālo darbību iesniedz KNAB līdz nākamā gada 31. martam un birojam to pārbaudei tiek dots gada termiņš. Kaut gan šiem pārkāpumiem noilgums ir viens gads, eksperti atzinuši, kas tas ir pārāk īss, ņemot vērā šādu pārkāpumu sarežģītību un grūtības to izmeklēšanā,” skaidro A. Vitenburgs.
Ņemot vērā ārvalstu ekspertu rekomendācijas, KNAB sadarbībā ar citām institūcijām gatavo iespējamos risinājumus noilguma perioda palielināšanai, skatot problēmu gan partiju finansēšanas, gan priekšvēlēšanu aģitācijas kontekstā.
