Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) jau marta beigās vēstulē finanšu ministram Einaram Repšem (JL) sniegusi informāciju par to, ka rudenī darbu var zaudēt 8000-9000 pedagogu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājs Jānis Krastiņš nesaskata noziegumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica paziņojumā par 10 000 atlaižamo pedagogu, uzsverot, ka “Gruškevics ļoti solīdi pateica, kā ir”.
Kā ziņots, ministre paziņojusi, ka neuzticas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāram Marekam Gruškevicam (TP). Publisks konflikts starp Koķi un Gruškevicu izvērtās pēc tam, kad IZM valsts sekretārs tika izteicies, ka rudenī darbu var zaudēt ap 10 000 skolotāju, kas nesakrita ar ministres nostāju, ka pašlaik droši varot runāt tikai par 2000 skolotāju atlaišanu.
Tomēr aģentūras LETA rīcībā ir nonākusi Koķes šā gada 30.marta vēstule Repšem par priekšlikumiem Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitāšu īstenošanai esošajā ekonomiskajā situācijā.
Vēstulē ministre atzīst, ka izglītības iestāžu tīkla optimizāciju un attiecīgi pedagogu bezdarba risku veicinās arī ekonomiskās krīzes rezultātā 2009.gadā izglītības iestādēm un pedagogu atalgojumam plānotais ievērojamais valsts budžeta samazinājums.
Aprēķināts, ka, īstenojot paredzēto skolu finansēšanas reformu un pedagogu algu fonda samazinājumu, vispārējās izglītības iestādēs esošās 48 785 pedagogu likmes samazināsies par gandrīz 10 000 likmju, bet profesionālās izglītības iestādēs esošās 5260 pedagogu likmes samazināsies par 1052 likmēm.
Kopumā valstī ir 38 000 pedagogu – 33 000 vispārējās izglītības pedagogu un 5000 profesionālās izglītības pedagogu – un minēto likmju samazinājuma rezultātā darbu zaudēs vai tuvu bezdarba slieksnim – ar zemu kontaktstundu skaitu un attiecīgi zemu atalgojumu – nonāks aptuveni 20% jeb 8000-9000 pedagogu, raksta izglītības un zinātnes ministre.
Katrā skolā algu fonda samazinājuma dēļ darbu zaudēs vēl papildus vismaz viena persona, kas pildīja direktora vietnieka pienākumus. Valstī ir 1056 profesionālās un vispārējās izglītības iestādes, līdz ar to darbu papildus zaudēs aptuveni 1000 personas.
Vēstulē Koķe rosina ES fondu ietvaros izveidot jaunu aktivitāti “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, līdzekļus tās īstenošanai nodrošinot IZM pārziņā esošo Eiropas Sociālā fonda aktivitāšu finansējuma pārdales rezultātā.
“Tādi ir cipari, un tiem ir jātic,” aģentūrai LETA uzsvēra Krastiņš, vienlaikus piebilstot, ka IZM valsts sekretāra nosauktie skaitļi gan nenozīmē, ka šāds skolotāju skaits noteikti tiks atlaists, jo tas ir atkarīgs no katras skolas direktora.
Pašreizējā situācija ar nepārtraukti mainīgajiem skaitļiem nav normāla, taču pirmkārt to sarežģī tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, uzskata LIZDA priekšsēdētājas vietnieks. “Visi ministri ir politiskās figūras, aiz kurām stāv partijas un tiklīdz parādās kāda problēma, aiz tās stāv politika,” viņš piebilda.
