Piektdien Mārupes novada kultūras namā notika Latvijas Pašvaldību savienības 20. kongress. Šī organizācija dod pleca sajūtu, pauž novadu līderi.
Par pagātni neraud
“Pašvaldību savienība ir vajadzīga kā svira un partneris sarunās ar valdību, ar kuru jāsaskaņo lēmumi,” uzskata kongresa delegāte, Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.
Uz kongresu sabraukušie delegāti bijuši noskaņoti darboties, nav skanējušas “raudas par labo pagātni”. V. Jablonska pastāsta, ka šādās tikšanās reizēs savstarpējās sarunās varot daudz ko noskaidrot un kliedēt šaubas par savas rīcības pareizību kāda jautājuma risināšanā.
Kongresā ar 85 balsīm “par” un vienu “pret” par organizācijas vadītāju atkārtoti ievēlēja Andri Jaunsleini. Šajā amatā viņš ir kopš 1994. gada.
Pēc A. Jaunsleiņa domām, daļu problēmu, ar ko šobrīd saskaras jaunie novadi, ir radījusi nevis krīze, bet gan pašvaldību reforma. “Valdība nemāk runāt ar sociālajiem partneriem, un to ieteikumi netiek ņemti vērā, bet tas ir ļoti bīstami,” viņš sacīja kongresa dalībniekiem.
Vēlas galvaspilsētas likumu
Kongresā izvērsās jautājums par galvaspilsētas Rīgas lomu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns uzskata, ka tā “krīzes apstākļos būs galvenais vilcējs un magnēts”. Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers akcentēja galvaspilsētas likuma nepieciešamību, jo tā esot lielākais donors. “Ir pārāk daudz mazo novadu, un tiem, kuri nevar izdzīvot, tas arī godīgi jāpasaka,” uzrunā uzsvēra A. Šlesers.
V. Jablonska atzīst, ka ar Rīgu ir jārēķinās, taču vērtē, ka A. Šlesers runājis sev raksturīgajā stilā un paudis savas ambīcijas. Pēc viņas domām, Latvijas Pašvaldību savienībai ir jābūt organizācijai, kas cenšas galvaspilsētas un pārējo pašvaldību intereses noturēt līdzsvarā.
Pastāvēja pat kara laikā
Kongress pieņēma rezolūcijas “Par krīzes pārvarēšanas programmu” un “Par veselības aprūpi kā valsts prioritāti krīzes situācijā”. V. Jablonska pastāsta, ka tajā ietvertā galvenā doma ir: ja arī medicīnā un izglītībā reformas ir vajadzīgas, tad tādas, lai cilvēkiem to pakalpojumi paliktu sasniedzami.
“Nepieciešams pārtraukt veselības aprūpes iestāžu centralizāciju un koncentrāciju, kas balstīta uz šaurām grupu interesēm un diskriminē lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju,” sacīja A. Jaunsleinis. Viņš arī uzsvēra, ka obligāti jāsaglabā mākslas un mūzikas skolas: “To likvidācija nozīmē strīpas pārvilkšanu kultūras attīstībai jaunatnē. Pat kara apstākļos šādas skolas bija.”
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe aicināja pašvaldības “meklēt arī citus finanšu avotus, ne tikai cerēt uz valsts atbalstu.”
V. Jablonska uzsver, ka pašvaldību vadītāji jau ir pieraduši vietējos jautājumus risināt saviem spēkiem un ar sev pieejamajiem līdzekļiem.