Šopavasar atkal aktivizējušies odi un knišļi, kuri var apdraudēt liellopus. Lopkopji vēro situāciju un ir gatavi pielietot aizsardzības līdzekļus.
“Mūsu pusē neviens par knišļu sakostiem lopiem vēl nav sūdzējies,” saka Cīravas veterinārārste Anita Leimante. Zemnieki esot izglītoti un apdraudējuma gadījumos protot pielietot repelentus. Kurzemes klimatiskie apstākļi dodot cerību, ka te odu un knišļu nebūs pārmēru daudz.
“Pašlaik ziņu par kritušiem dzīvniekiem nav,” apliecina Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža. Karsto dienu vakaros un rītos odu dēļ nevarēju laukā pastrādāt, iespaidos dalās SIA “Audarmuiža” vadītājs Andis Eveliņš. Tad iestājies vēsāks laiks un tie pazuduši. Asinssūcēju iespējamie uzbrukumi saimniecības ganāmpulkam viņu nedaudz baidot, jo nupat plānojis laist gotiņas ganībās arī pa nakti. Piensaimnieks vērošot situāciju un nepieciešamības gadījumā lopus apsmidzināšot ar kādu preparātu. Esot pieejami tādi, kuri iedarbojas pat mēnesi, taču, protams, maksājot dārgi. Viņš neizslēdz arī govju turēšanu naktīs kūtī, jo, pareizi sabalansējot barību, izslaukums nesamazinoties.
Asinssūcēju aktīvākais periods tikai sākas un var ilgt pat mēnesi, brīdina kukaiņu pētnieki. Dzēlējiem esot bijusi ideāla pārziemošana, bet tagad daudzās peļķes rosinot to vairošanos.
Odi parasti ir sastopami mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās.
Vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem sagādā knišļi, kas parasti ir aktīvi no rītiem un vakaros. Tie nelido, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļi koduma vietā ievada siekalas, kas satur fermentus – dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Katram dzīvniekam uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Kodumu vietās var veidoties iekaisums, bet, ja to ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks un tas no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā.
Mājlopus pret infekcijas slimību pasterelozi, kuru pārnēsā asinssūcēji, var arī vakcinēt, taču pašlaik vakcīnu iegāde no Krievijas aizkavējusies. Vakcinēšana jāveic savlaikus – pēc divām nedēļām tā jau būšot bezjēdzīga.
Laižot dzīvniekus ganībās, vajadzētu ievērot asinssūcēju kukaiņu aktīvo periodu, aicina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Piemēram, knišļu aktīvajā periodā – maijā un jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Iespējams arī variants nelaist ārā nemaz. Jāņem arī vērā, ka vairāk kukaiņu ir ūdenstilpju tuvumā.
PVD atgādina, ka pirms repelentu iegādāšanās noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tā iekaisumus.
Var lietot arī dabiskus insektu atbaidītājus – lupstājus, krustnagliņu uzlējumu, bērzu darvu.
Ja rodas aizdomas, ka dzīvnieks ir smagi sakosts, to nekavējoties vēlams transportēt, nevis dzīt uz novietni, un tālāk rīkoties pēc veterinārārsta norādījumiem.
Lopkopji cer, ka neatkārtosies 2005. gada situācija, kad no knišļu kodumiem Vidzemē un Latgalē krita vairāk nekā 500 liellopu.
