Samērā siltā laika un augstās ūdens temperatūras dēļ lašu nārsts Kurzemes upēs šogad ir izkavējies, – tas varētu sākties nākamnedēļ vai vēlāk, “Rietumu Radio” atzina Valsts vides dienesta (VVD) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš, norādot kā pērn šajā laikā nārsts jau bija sācies.
Laši un taimiņi Kurzemē nārsto Ventas, Rojas, Sakas, Irbes, Užavas un citās upēs.
Kā atzina Liepiņš, pēdējo nedēļu stipro lietavu dēļ ūdens līmenis Kurzemes upēs ir augsts. Ar to varot skaidrot, kāpēc maluzvejnieku aktivitāte šajā laikā neesot liela. Taču septembra beigās, oktobra sākumā VVD inspektori Kurzemē izņēmuši vairākus maluzvejnieku tīklus, kas ielikti, cerot iegūt migrējošās lašveidīgo sugu zivis.
Ventā un Užavā septembra beigās, oktobra sākumā izņemtajos tīklos bijuši arī laši, taču tīklu licējus inspektoriem notvert nav izdevies.
Kā informēja Liepiņš, šogad, atšķirībā no pagājušā gada, lašveidīgo zivju aizsardzības pasākumiem nārsta laikā VVD nav piešķīris papildu līdzekļus un, visticamāk, nāksies iztikt ar esošo finansējumu. Tas, kā atzina Liepiņš, ir nepietiekams. “Normāli būtu, ja nārsta laikā degvielas limits būtu divas reizes lielāks,” atzina sektora vadītājs.
Ar pašlaik noteikto limitu VVD inspektori Liepājā, Ventspilī un Kuldīgā mēnesī varot nobraukt 1000 līdz 1500 kilometrus, bet ar sektora vadītāja auto piešķirto degvielu pietiek 1500 līdz 2000 kilometriem.
Kā ziņots, Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora inspektorus satrauc nepietiekamais degvielas daudzums, kas lašu un taimiņu nārsta laikā liegs īstenot lašveidīgo zivju resursu aizsardzības pasākumus.
VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vecākais inspektors Gints Zemitāns aģentūrai LETA uzsvēra, ka pat krīzes laikā inspektoriem lašu nārsta laikā tika piešķirta papildu degviela, lai inspektori varētu veikt kontroli, taču šobrīd papildus degviela nav piešķirta.
“Pavasarī ministrs [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP)] solīja izmaiņas, kas būs par labu inspektoriem, bet no tā nekas dzīvē nav īstenots. Patlaban mums ir pat mazāk degvielas nekā krīzes laikā, līdz ar to inspektori nespēs izkontrolēt maluzvejniekus lašveidīgo zivju nārsta laikā. Laši ir jāsargā arī šogad, jo varbūt nākamajā gadā jau vairs nebūs, ko sargāt,” sacīja Zemitāns.
Viņš akcentēja, ka augustā tika pieņemti grozījumi “Makšķerēšanas noteikumos”, nosakot, ka makšķerēšanas lieguma termiņš visās lašupēs tiks pagarināts līdz 31.decembrim. “Valdība par mēnesi pagarina lieguma termiņu, taču līdzekļi, kas nepieciešami šo zivju sargāšanai, netiek atvēlēti,” norādīja VVD inspektors.
Zemitāns skaidroja, ka Rīgas sektora inspektoriem mēnesī motorlaivām tiek atvēlēti 70 litri degvielas, bet automašīnām degvielas iegādei tiek 130 lati. Līdz šim ik gadu lašveidīgo zivju nārsta laikā VVD vidēji par 30% tika iedota papildus degviela, lai sargātu lašupes.
Kā intervijā aģentūrai LETA pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova, ar grozījumiem šā gada budžetā papildu degvielai kaut kad vajadzētu būt.
“Protams, ka vienmēr var gribēties vairāk, un tas ir stāsts par to, ka nobraukt degvielu var ārkārtīgi ātri. Mēs zinām, cik degviela ir dārga, tāpēc nekad nebūs tāda situācija, ka degvielas ir tik, cik gribas, un vēl paliek pāri. Ievērojot to, ka degvielas trūkst, ar to ir jārīkojas ļoti prātīgi, bet, no otras puses, ir skaidrs, ja nebrauks un nedarīs, tad arī nebūs nekādu rezultātu,” skaidroja Koļegova.
Viņa akcentēja, ka inspektoriem degviela un automašīna nav nekāds luksuss, tie ir inspektoram nepieciešami priekšmeti, lai pildītu darbu, gluži tāpat kā telefons.
Kā ziņots, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju nārsta aizsardzību visā nārsta periodā, makšķerēšanas lieguma termiņš visās lašupēs ir pagarināts līdz 31.decembrim. Līdz tam lieguma termiņš bija 30.novembris.
Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA) aicina iedzīvotājus lašu un taimiņu nārsta laikā ziņot vides aizsardzības valsts iestādēm, policijai un LMA par jebkādām aizdomīgām cilvēku aktivitātēm upēs un to krastos.
