Plānošanas reģionu nākotnes darbības modelis ir nenoteikts, un tas rada neskaidrības sajūtu no darba apstākļu viedokļa. Tuvākajā laikā ir jāizšķiras starp diviem modeļiem, kas pēc savas būtības ir atšķirīgi, aģentūrai LETA atzina Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš.
“Mums ir jāizšķiras, vai turpinām koncentrēties uz pašvaldībām vai arī plānošanas reģions tiek veidots kā valsts pārvaldes institūciju decentralizācijas instruments. Tie ir divi dažādi modeļi,” atzina Godiņš.
“Abiem modeļiem ir savi plusi un sava loģika. Ļoti grūti ir atbildēt, kurš no tiem ir labāks. Ja reģioniem tiek deleģētas niecīgas valsts pārvaldes funkcijas, tad tam ir mazs svars un lietderīgāk turpināt strādāt pašvaldību virzienā,” atzina Godiņš. Administrācijas vadītājs pauda cerību, ka nākamgad iezīmēsies skaidrs plānošanas reģionu darbības attīstības modelis. Pašlaik valsts nostāja šajā jautājuma ir neskaidra. Tiek deklarēts, ka valstī tiek īstenota decentralizācijas politika, bet sabiedriskā transporta jomā notiek pretējais, atzina Godiņš.
Kā ziņots, 15.oktobrī Valsts prezidents tikšanās laikā ar plānošanas reģionu vadītājiem aicināja jau tuvākajā laikā rast risinājumus plānošanas reģionu juridiskajam statusam, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
“Pašvaldībām un pašvaldības pārstāvošajām organizācijām ir jāatrod kopīgs risinājums plānošanas reģionu modelim, jo šis nav tāds, kas var ilglaicīgi funkcionēt,” uzsvēra Bērziņš, solot arī turpmāku sadarbību ar plānošanas reģionu vadītājiem jautājumos, kur abas puses būs vienisprātis.
Plānošanas reģionu pārstāvji informēja, ka patlaban valsts modelis tiek virzīts uz iespējami plašāku centralizāciju, kas, viņuprāt, ir pretrunā ar reģionālo politiku un decentralizāciju, ko pārstāv plānošanas reģioni. Tostarp virzība uz sabiedriskā transporta maršrutu organizēšanas pilnīgu nodošanu autotransporta direkcijai, kas plānošanas reģionos rada bažas par nerentablo maršrutu turpmāku pastāvēšanu.
Vienlaikus reģionu vadītāji atzina, ka Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta plānošanas reģionu nepieciešamību arī turpmāk, jo plānošanas reģionu ir nepieciešams starpposms un viedokļu harmonizācijas forums reģionu pašvaldībām gan nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecības, gan citos ar iedzīvotāju labklājību saistītos jautājumos.
Valsts prezidents atzina, ka ir jāatrod risinājums, kas atbilstu laikam un situācijai, vienlaikus piebilstot, ka pašlaik Latvijā pašvaldību ir par daudz un optimizācijas process ir dabiski neizbēgams.
