Eiropas Komisijas (EK) ieceres var sagraut Latvijas zivrūpniecību, raksta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Uzņēmēji cer, ka Latvijas pārstāvji aizstāvību Briselē “nenogulēs” un netiks atbalstīti EK priekšlikumi samazināt dioksīnu normu par 37,5%, bet benzopirēna normu šprotēs – par trīs pikogramiem uz kilogramu. Priekšlikumi galdā celti šoruden.
EK plānos ir benzopirēna normu pārskatīt pusgada laikā, gala lēmumu pieņemot nākamā gada pavasarī. Savukārt dioksīnu normas iecerēts gada laikā apspriest ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai lēmumu varētu pieņemt, vēlākais, nākamajā rudenī.
Ierosinājums samazināt dioksīnu normas draud ar to, ka no pārtikas pilnībā var tikt izslēgtas pilnīgi visas Baltijas jūrā zvejotās zivis, jo patlaban šo ķīmisko savienojumu zivīs ir vidēji 25% zem noteiktās normas. Līdz ar to Latvijai bezjēdzīga kļūst otras – benzopirēna – normas pārskatīšana no pašreizējiem pieciem uz diviem pikogramiem uz kilogramiem. Šāda norma nozīmē, ka zivis kārbās drīkstētu likt tikai nekūpinātas. Tātad senajam Latvijas zīmolam – šprotēm eļļā – tiek gatavots nāves spriedums.
Aptuveni 70% Latvijas zivrūpniecības produkcijas ražo no Baltijas jūras izejvielām – pamatā brētliņām un reņģēm, radot produkciju vidēji 90 miljonu latu vērtībā. Zivsaimniecībā kopumā nodarbināti nedaudz vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju, pārsvarā Vidzemes un Kurzemes piekrastes iedzīvotāji. No viņiem apmēram 7000 strādā tieši zivapstrādē.
Ja nāksies pārtraukt jebkādas produkcijas ražošanu no Baltijas jūras izejvielām, bez darba var palikt apmēram 5000 cilvēku, ja vien uzņēmumi zibenīgi neatradīs iespējas iepirkt Ziemeļjūrā, Atlantijas okeānā un citos ūdeņos ķertus lomus.
Zaudētājos var nokļūt arī zvejnieki. Aiz piekrastes joslas zvejojošie vēl atrastu pircējus Dānijā, kur reņģes un brētliņas pārstrādā uzturā nelietojamos zivju miltos. Taču piekrastes zvejai var nākties izzust, jo viņu zvejotos lomus pārdot nevarēs.
Zivsaimniecības nozarē strādājošie EK rosīšanos ap dažādām kaitīgo vielu normām pārtikā dēvē par lieku laika nosišanu un bezjēdzīgu naudas tērēšanu, kas noved pie tā, ka arī dalībvalstīm jātērē nauda neskaitāmām dārgām analīzēm.
Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits ironizē, ka Eiropas atbildīgajās iestādēs darbiniekiem maksā lielas algas un viņiem ir jāizdomā veids, kā augsto atlīdzību attaisnot. Vienīgais, kas ir izdomāts: aizbildinoties ar rūpēm par cilvēku veselību, teju vai katru gadu nākt ar aizvien jauniem ierosinājumiem.
Piemēram, tikai pēdējos desmit gados izdomāts, ka nepieciešams pieņemt policikliskā aromātiskā ogļūdeņraža (PAO) – benzopirēna – normas pārtikā. Šī ir viena no 14 PAO vielām, kas pārtikā rodas pamatā no kūpināšanas un cepšanas. Taču šo vielu vidē rada arī rūpniecība, transports un citas darbības, kas saistītas ar dažādu vielu dedzināšanu. Pirmo reizi benzopirēna normas pieņemtas 2005.gadā, pēc tam 2007.gadā tās pārskatītas.
Neuzticēšanās Zemkopības ministrijas (ZM) un citu valsts iestāžu ierēdņu spējai aizstāvēt Latvijas intereses EK radās 2007.gadā, kad zivrūpnieki pa aplinku ceļiem atklāja, ka benzopirēna norma tiek pārskatīta. Ja nozares pārstāvji nebūtu iesaistījušies, jau patlaban veikalos būtu nopērkamas tikai “bālās šprotes”.
Divu gadu laikā EK un Eiropas Pārtikas drošības aģentūra tomēr nonāca pie secinājuma, ka ar benzopirēna ierobežošanu vien nav gana, lai glābtu Eiropas patērētājus no ogļūdeņražiem. Tādēļ šoruden galdā likts priekšlikums aromātisko ogļūdeņražu daudzumu pārtikā mērīt, ņemot vērā nevis vienu no to grupas – benzopirēnu, bet vismaz četras šīs grupas vielas. Lai kopējā PAO norma izskatītos mazāk biedējoša, rosināts samazināt benzopirēna normu.
Tiesa, situācija ar normas pārskatīšanu nav bezcerīga. To “Latvijas Avīzei” apstiprina EK veselības komisāres runaspersona Nina Haravadži Papadulaki, norādot, ka priekšlikums radies, izvērtējot EK sākotnēji pieejamo informāciju par PAO mērījumiem, kur nav ietverta analīze par lēmuma ietekmi uz valstu ekonomisko situāciju. Jautājums vēl tikšot izdiskutēts, iesaistot dalībvalstu ekspertus. Tas nozīmē – Latvija vismaz šajā jautājumā var panākt sev labvēlīgu spriedumu, bet ar nosacījumu, ka ZM eksperti atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad šādi jautājumi apspriesti, būs sagatavojušies.
Arī Šmits uzskata, ka Latvijai ir 75% iespējas panākt benzopirēna normas nesamazināšanu. Nacionālās pozīcijas gatavošanā iesaistīts Nacionālais diagnostikas centrs (NDC), kas skrupulozi analizē PAO līmeni konservos. Kājās sacelti ZM ierēdņi, kur dzirdama pat pukošanās par pārmērīgu “lēkāšanu ap zivrūpniekiem”. Kaujas gatavībā ir arī Latvijas pārstāvji Briselē.
Vienlaikus jāuzsver, ka izmaiņas PAO normas pārskatīšanā zivju konservos Latvijas iedzīvotāju veselību nedz uzlabos, nedz pasliktinās. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem aromātiskos ogļūdeņražus cilvēki visvairāk uzņem ar graudaugu produktiem. NDC konstatējis, ka maize no iedzīvotāju pārtikas groza aizņem 26%, graudaugi un to ēdieni – 18%, kamēr zivju konservi – tikai 2%.
Kā raksta “Latvijas Avīze”, tomēr panākumi benzopirēna frontē, ja tādi būs, vēl nenozīmē, ka nozare būs glābta. Daudz bīstamāka nozarei ir EK iecere mazināt dioksīnu līmeni pārtikā.
Šoruden Pasaules veselības organizācija nākusi klajā ar jauniem dioksīnu pētījumiem, radot jaunu sistēmu šo ķīmisko savienojumu toksiskuma noteikšanā. Saskaņā ar tiem dioksīnu līmenis pārtikā būtu jāsamazina par 14%, zivīm – par 18%. Zemāks līmenis noteikts ne tādēļ, ka piesārņojums palielinās, bet gan tieši pretēji – tas samazinās, tādēļ nav vajadzības uzturēt līdzšinējās normas. Tā vietā, lai apkarotu dioksīna nonākšanu vidē, ko rada pamatā ķīmiskā rūpniecība, EK nolēmusi cīnīties ar sekām. Izrādot īpašu rūpi par patērētājiem, ierosināts dioksīnu normu zivīs noteikt par 37,5% zemāku no pašreizējās. Priekšlikums galdā celts, nevērtējot datus par šo savienojumu daudzumu Baltijas jūrā.
Patlaban dioksīnu līmenis Baltijas jūras zivīs (izņemot lašus) ir vidēji par 25% zemāks par noteikto normu, turklāt tas ik gadu samazinās. Nav jābūt lielam matemātiķim, lai saprastu, ka EK ierosinājuma dēļ no zivju ēšanas mums būtu jāatsakās pilnībā. Turklāt EK vairs nevēlas pieļaut atkāpes, kādas patlaban piemēro Baltijas lašiem, tas ir, tos drīkst lietot uzturā vietējā tirgū, pirms tam patērētājus brīdinot, ka lašos var būt paaugstināta dioksīnu norma.
Zivrūpnieku asociācijas vadītājs izsaka aizdomas, ka nelāgo normu lobējot Dānija. Šajā valstī uzbūvēts liels skaits jaudīgu zivju miltu rūpnīcu, kam trūkst izejvielu – reņģu un brētliņu. Ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību panākts, ka miltu ražošanas procesā no dioksīna zivīs var atbrīvoties, tādējādi šī viela nenonāk dzīvnieku barībā – miltos. Panākot reņģu un brētliņu zivju izslēgšanu no pārtikas aprites, Dānijas rūpnieki tiek pie lētas izejvielas, ko iepirks gan no pašmāju, gan pārējo Baltijas valstu zvejniekiem.
“Šis jautājums ir tikai ierosinājuma līmenī, lai sāktu diskusijas, kas ir pašā sākumā,” apgalvo Papadulaki.
Kā raksta “Latvijas Avīze”, protams, ierosinājums kārtējo reizi galdā celts, nevērtējot tā ietekmi uz dalībvalstu ekonomikām, sociālo stabilitāti, tradīcijām utt.
ZM komisijas ierosinājumu komentē šādi: “Latvija un arī dažas citas Baltijas reģiona valstis pret to stingri iebilst. EK apņēmās Baltijas jūras reģiona problēmu izpētīt detalizēti. Nākamajā nedēļā EK plāno Baltijas jūras reģiona valstu sanāksmi, lai meklētu risinājumu dioksīnu problēmai Baltijas jūrā.”
Zivrūpnieki cer, ka šī būs tā reize, kad ZM un valsts tai ārkārtīgi nozīmīgā jautājuma apspriešanu nenogulēs. Kā liecina pieredze ar Eiropas Savienības institūcijām, valstīm savas intereses jāsāk aizstāvēt tieši tajā brīdī, kad nelāgais priekšlikums ir tikko dzimis.
Malā nestāvēšot arī paši zivrūpnieki, kas sola iesaistīt visus spēkus, lai nozare netiktu novesta līdz kraham.
