Pacientu parādi Rīgas Austrumu slimnīcā trīs gados sasnieguši miljonu latu, un arī citur tie pieaug dramatiski, ceturtdien raksta “Latvijas Avīze”.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa norādījusi, ka slimnieku parādi slimnīcai ir pārsnieguši 30 tūkstošus latu un ik mēnesi pieaug apmēram par diviem tūkstošiem latu. Tāpēc jau piekto gadu ārstniecības iestādei ir līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, kas atgūst apmēram 23% no nesamaksātajām naudas summām.
“Ar katru pacientu, kurš nevar samaksāt slimnīcai par ārstēšanos pirms došanās mājās, tiek slēgts līgums, kur abas puses vienojas par naudas apmaksas noteikumiem. Ja līgumā ir noteikts, ka cilvēks samaksās 15 dienās, kā to pieļauj Ministru kabineta noteikumi, bet bijušais pacients neliekas ne zinis, tikai tad tiek iesaistīts parādu piedziņas uzņēmums. Ne jau vienmēr pacients var izpildīt MK noteikumus par divu nedēļu noteikto termiņu, tad puses vienojas par ilgāku ārstēšanas izdevumu apmaksas laiku. Tas var būt pat vesela gada garumā, ja naudas summa ir liela,” skaidroja slimnīcas vadītāja.
Viņa atzina, ka tieši pensionāri ir tie, kas cenšas nepalikt slimnīcai parādā. Vislielākās raizes sagādājot tieši alkoholiķi un narkomāni, kuri bieži aizbēg nesamaksājot, bet viņu ārstēšana izmaksā ļoti dārgi.
Slimnīcas vadītāja uzskata, ka Finanšu ministrijai kopā ar Veselības ministriju beidzot vajadzētu sākt risināt jautājumu, kā pasargāt slimnīcas no zaudējumiem, ko tām rada dzērāji, un ka viens no priekšlikumiem varētu būt akcīzes nodokļa daļas novirzīšana alkoholiķu ārstēšanai.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā gadījumos, kad klienti nepilda savas finansiālās saistības, nauda tiek atgūta ar parādu piedziņas uzņēmumu starpniecību. Kopējā pacientu parādu summa šobrīd ir sasniegusi apmēram 600 000 latu un katru mēnesi pieaug par aptuveni 20 000 latu.
Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe informēja, ka ar piedzinēju starpniecību slimnīcai izdodas atgūt aptuveni 30 – 35% naudas. Taču piedzinēju pakalpojumi tiek izmantoti tikai tādos gadījumos, ja pacients nepilda ar ārstniecības iestādi noslēgto vienošanos par apmaksas nosacījumiem. Tie ļauj vismaz pusi no rēķina summas apmaksāt 15 dienu laikā, bet atlikušo maksājuma daļu var sadalīt ne vairāk kā trijos maksājumos. Maksājumi jāveic ne retāk kā reizi mēnesī.
Citāda parādu piedziņas prakse ir Rīgas Austrumu slimnīcā, kur, sasummējot pēdējo trīs gadu slimnieku nesamaksātās naudas summas, parāds sasniedz vienu miljonu latu jeb vairāk nekā 300 tūkstošus latu gadā.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem iestādei bijis līgums ar parādu piedzinējiem, taču iestādes vadība nav bijusi mierā ar piedzinēju diezgan agresīvajām vēstulēm slimniekiem, turklāt pierādījies, ka, strādājot civilizētākā veidā, var sasniegt tādu pašu rezultātu, kā to spējuši piedzinēji, – viņi atguvuši apmēram 20% no nesamaksātajām summām.
Lai nešokētu pacientus, slimnīca slēdz līgumu par atlikto maksājumu, kas var ievilkties līdz pat pusgadam. Ar parādniekiem strādā slimnīcas finanšu un ekonomikas nodaļa, regulāri raksta atgādinājuma vēstules, veido parādnieku datu bāzi, ja netiek galā, sniedz prasību tiesā.
Daudz mazāka parādu nasta ir tām slimnīcām, kas nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Piemēram, Ludzas rajona slimnīcas vadītājs Juris Atstupens pastāstīja, ka pacientu parāds ir zem tūkstoša latu un ka tas ir tik mazs tādēļ, ka slimnīca par hronisku pacientu ārstēšanu un plānveida operācijām prasa priekšapmaksu.
Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem lielajās slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos.
Savukārt Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube ar preses sekretāres Lauras Lapiņas starpniecību norādīja, ka valsts slimniekiem izrāda lielu pretimnākšanu, jo pērn no miljons 500 tūkstošiem ārstēto pacientu 877 tūkstoši bija atbrīvoti no samaksas par ārstēšanu. Pagaidām nevienas slimnīcas vadītājs neesot sūdzējies, ka slimnieku parādi ir liela problēma, ar kuru netiek galā.