Latvijā bērniem samazinās hronisku saslimšanu risks gan akūtu sasirgšanu, gan atlabšanas posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Statistika liecina, ka pērn Latvijā līdz 60,2% bērnu vecumā līdz 18 gadiem bijuši veseli, salīdzinoši 2008.gadā veseli bijuši 58,7% bērnu, kuriem nav bijis hronisku saslimšanu, mediķi konstatējuši vien viegli noritošas akūtas saslimšanas; taču šiem bērniem orgānu un sistēmu funkcijas norit bez patoloģijām – bērna fiziskā attīstība norit atbilstoši vecumam.
Pērn samazinājies to bērnu īpatsvars, kuriem ir hronisku saslimšanu attīstības draudi – ja 2008.gadā tie bija 38,2% bērnu, tad 2009.gadā – 36,6%. Šiem bērniem akūtas saslimšanas norit ar komplikācijām, atveseļošanās periodā vērojams nogurums, paaugstināts uzbudinājums, miega traucējumi, slikta ēstgriba. Fiziskā attīstība ir normāla, taču var būt svara deficīts vai minimāla neiropsihiskās attīstības atpalicība.
Savukārt par nelielu daļu – no 3,1% līdz 3,2% – pieaudzis to bērnu skaits, kuri ir hronisku saslimšanu, iedzimtu orgānu vai sistēmu patoloģijas upuri. Šiem bērniem raksturīgs svara deficīts, neliels augums un arī atpalicība, taču lielākoties fiziskā attīstība ir normāla. Vislielākā sadaļa šīs grupas bērnu ir vecumā no trim līdz 14 gadiem – 3,9%.
Pērn samazinājies arī saslimšanu skaits dzīves pirmajā gadā – ja aizpērn saslimuši 51 093 zīdaiņi vecumā līdz gadam, tad 2009.gadā – 50 750 mazuļi. 2009.gadā no tām 28 424 pērn bijušas elpošanas ceļu slimības (2008.gadā – 29 253), abos gados bijuši nedaudz vairāk kā 4000 gremošanas sistēmas problēmu gadījumu, līdzīgs bijis arī nervu sistēmas problēmu gadījumu skaits – nedaudz virs 2800.
