Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā februāri pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis ceturto mēnesi pēc kārtas. Janvāra beigās tas bija 9,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, decembra beigās – 9,5%, bet novembra beigās – 9,3%.
Tomēr NVA eksperti prognozē, ka turpmākos mēnešus bezdarba līmenis tikai samazināsies un 10% atzīmi noteikti nepārsniegs. Kā aģentūrai LETA pastāstīja NVA speciāliste Iveta Kancēna, februāris bijis pēdējais “kritiskais” mēnesis, kurā bija iespējams bezdarba pieaugums, ņemot vērā darba tirgus sezonalitāti.
Arī NVA Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups uzsver, ka neliels reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums, kas vērojams no pērnā gada novembra, galvenokārt saistīts ar darba tirgus sezonalitāti. Lielā mērā bezdarba pieaugumu ietekmējušas arī Latvijas mērogam nozīmīgu uzņēmumu “Liepājas metalurgs” un “Ogres trikotāža D” finansiālas grūtības un tām sekojošā darbinieku atlaišana.
Vidžups skaidro, ka ziemas mēnešos salīdzinoši liels bezdarbnieku skaits ir nācis no būvniecības nozares, bet, pateicoties siltajai ziemai un agram pavasarim, ir sagaidāms, ka nodarbinātība būvniecībā tuvākajā laikā pieaugs.
Šā gada sākumā ir vērojams arī jauniešu bezdarbnieku skaita pieaugums, kas varētu būt saistīts ar plaši izskanējušajiem “Jauniešu garantijas” atbalsta pasākumiem, kas motivē jauniešus vērsties pie mums pēc palīdzības, norāda NVA pārstāvis.
Nodarbinātībā vērojamas vēl vairākas pozitīvas tendences, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara samazināšanās, brīvo darba vietu un darbā iekārtojušos cilvēku skaita palielināšanās, kā arī no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaita samazināšanās.
“Pavasarī, kad atsāksies sezonas darbi un darba tirgū atgriezīsies to veicēji, mēs sagaidām arī pozitīvas izmaiņas bezdarba rādītājos,” akcentē Vidžups.
NVA uzskaitē februāra beigās bija 97 736 bezdarbnieki. Zemākais bezdarba līmenis tika reģistrēts Rīgas reģionā – 6,2%, bet augstākais Latgalē – 19,5% un Kurzemē – 12,4%.
Valsts lielāko pilsētu vidū zemākais bezdarbs bija Rīgā – 5,7% un Valmierā – 7,1%, bet augstākais Rēzeknē – 17,4% un Liepājā – 13,8%.
