“Transparency International” veidotais korupcijas uztveres indekss, kura zemākais rādītājs ir 1, bet augstākais 10, šogad Latvijā ir turpinājis uzlaboties un sasniedzis 5.
Kā šodien preses konferencē žurnālistiem skaidroja sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Inese Voika, šis skaitlis nozīmē, ka korupcija Latvijā joprojām ir problēma, taču tā tiek uztverta jau mērenākā līmenī.
Pērn Latvijai šis indekss bija 4,8, līdz ar to tas šogad ir nedaudz pieaudzis. Igaunijā korupcijas indekss ir 6,6 salīdzinājumā ar 6,5 pērn, bet Lietuvā šogad šis indekss ir 4,6 salīdzinājumā ar 4,8 pērn.
Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija vairs neatrodas pēdējā vietā, kaut gan joprojām atrodas saraksta otrajā pusē. Lai arī valsts absolūtais novērtējums korupcijas uztveres indeksa interpretācijā ir nesalīdzināmi svarīgāks nekā salīdzinājums ar citām valstīm, Latvija starp pētījumā apskatītajām 180 valstīm ieņem 52.pozīciju, Lietuva – 58., bet Igaunija – 27..
Tiek uzsvērts, ka korupcijas uztveres indeksu ir jāvērtē absolūtos skaitļos, nevis tikai salīdzinājumā ar citām valstīm, jo valsts var pakāpties korupcijas uztveres indeksa tabulā augšup vai noslīdēt lejup kaut vai tikai tādēļ, ka kāda cita valsts vairs neparādās sarakstā jebšu arī sarakstā ir iekļautas jaunas valstis.
Šogad pirmo vietu korupcijas uztveres indeksa sarakstā ar 9,3 punktiem dala Dānija, Jaunzēlande un Zviedrija. Pēdējā vietā ar vienu punktu ierindojas Somālija.
Voika Latvijas korupcijas uztveres indeksa pieaugumu skaidroja ar veiksmīgu mūsu valsts tiesībsargājošo institūciju un īpaši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu. Tāpat Latvijā veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. “Vainot pretkorupcijas iestāžu darbu un nepietiekami strādājot ar valsts iestādēm, šī situācija var mainīties,” brīdināja Voika, norādot, ka Latvijai vēl ir liels potenciāls izaugsmei.
Arī korupcijas eksperte un “Delnas” pārstāve Rasma Kārkliņa norādīja, ka liels nopelns indeksa pieaugumā ir tieši KNAB. Tāpat eksperte uzsvēra, ka pastāv liela saistība starp korupcijas uztveri un tautsaimniecības attīstību. “Korupcija kaitē visai tautsaimniecībai un arī atsevišķām tās sfērām.”
Gan Voika, gan Kārkliņa prognozēja: ņemot vērā, ka indeksā tiek atspoguļota aptuveni pēdējo divu gadu ekspertu un uzņēmēju uztvere par korupcijas izplatību valsts amatpersonu un politiķu aprindās, nākamajā gadā korupcijas uztveres indekss Latvijā var kristies. Kārkliņa uzsvēra, ka nākamo gadu indeksos var atspoguļoties pašreizējā situācija, proti, KNAB vājināšana un ekonomiskās problēmas. Voika uzvēra, ka indeksu būtiski ietekmēs nākamā KNAB vadītāja izvēle un skaļu tiesas procesu gaita, kas būtiski nosaka uztveri par tiesiskumu valstī.
Kā ziņots indekss veidots no 13 dažādu starptautisku pētniecības institūciju datiem un tā noteikšanā izmantoti dati no pēdējo divu gadu aptaujām.
Korupcijas uztveres indekss Latvijā tiek veidots kopš 1998.gada un publicēts reizi gadā.
Pasaulē Korupcijas uztveres indeksu veido kopš 1995.gada un korupcijas uztveri mēra 180 valstīs. Indeksā valstis sarindotas atkarībā no tā, par cik lielu problēmu katrā valstī tiek uzskatīta korupcija. Šis vērtējums izteikts skalā no viens līdz desmit.
Kā norāda “Delna”, Latvijas indekss pēdējos gados ir uzlabojies, 2007.gadā sasniedzot 4,8 balles, taču Latvija joprojām ir to valstu vidū, kurās korupcija ir nopietna problēma. Eksperti pakāpenisko uzlabojumu pēdējo piecu gadu laikā skaidrojuši ar vispārējo augošo labklājību un pieaugošo uzticību tiesībsargājošām iestādēm, kas cīnās ar korupciju, it īpaši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tomēr Eiropas Savienības valstu pulkā Latvija tālu atpaliek no labākajām un atrodas saraksta apakšā.
Pirms desmit gadiem Latvijā korupcijas uztveres indekss bija 3,4.
