Neskatoties uz straujajiem naturalizācijas tempiem pagātnē, patlaban naturalizācijas process ir apstājies, ko vēl vairāk pastiprina atsevišķu politisko spēku centieni dažādiem līdzekļiem ierobežot pilsonības ieguvi.
Tā teikts Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) sagatavotajā alternatīvajā jeb “ēnu ziņojumā” par nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā. Ziņojuma mērķis ir veicināt diskusiju par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ietekmi uz nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu Latvijā, kā arī sniegt ieskatu atsevišķu konvencijas pantu īstenošanā Latvijā.
Kā aģentūru LETA informēja LCC politikas analītiķe Sigita Zankovska-Odiņa, ziņojumā secināts, ka nacionālo minoritāšu pārstāvniecības trūkums valsts un pašvaldību vēlētajās institūcijās un izpildvarā veicina nevis līdzdalību, bet gan atsvešinātību un neuzticēšanos varas iestādēm.
“Neskatoties uz lielo konsultatīvo padomju skaitu, to darbība līdz šīm bijusi formāla, bez reālās iespējas ietekmēt jautājumus, kas skar mazākumtautību tiesības, tādējādi nenodrošinot nacionālo minoritāšu efektīvas līdzdalības iespējas,” secina LCC.
Ziņojumā teikts, ka, lai gan līdz šim Latvijā noraidītas starptautisko organizāciju rekomendācijas par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, ir nepieciešama izsvērta diskusija, kas ļautu jautājumu racionāli izvērtēt.
LCC norāda, ka, ņemot vērā ievērojamo minoritāšu īpatsvaru Latvijā, daļa valsts un pašvaldību iestāžu iespēju robežās, īpaši gados vecākiem iedzīvotājiem, cenšas nodrošināt gan saziņu ar oficiālajām iestādēm krievu valodā, gan informācijas pieejamību arī svešvalodās.
“Šāda pieeja būtu atbalstāma un leģitimizējama. Tomēr pēdējo gadu laikā novērojami pastiprināti mēģinājumi ar administratīvu sankciju un likuma grozījumu palīdzību publiskajā sfērā ierobežot citu valodu lietojumu,” teikts ziņojumā.
LCC pauž bažas par valsts iestāžu mēģinājumiem arvien plašāk regulēt valodu lietojumu privātajā sektorā, cenšoties trīskārt palielināt to profesiju un amatu skaitu, kas būtu pakļauti obligātām latviešu valodas prasmes prasībām.
Pēc centra domām, būtiskākais jautājums nacionālo minoritāšu izglītības kontekstā Latvijā ir mazākumtautību vidējās izglītības reforma un tās izvērtējums. Lai arī Satversmes tiesa vēl 2005.gadā norādīja, ka Latvijā netiek veikti sistemātiski pētījumi par mazākumtautību izglītības kvalitātes izmaiņām, konkrēti rezultāti par reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti un skolēnu mācību sasniegumiem reformai pakļautajās skolās nav pieejami.
Tāpat tiek secināts, ka līdz šim Latvijā nav veikti nekādi pasākumi, lai veicinātu romu nodarbinātību, aizspriedumu pārvarēšanu pret romiem un nodrošinātu pienācīgu finansējumu valdībā apstiprinātās programmas “Čigāni (romi) Latvijā 2007.-2009.gadam” plānoto aktivitāšu realizācijai.
Ziņojuma sagatavošanā, lai tas atspoguļotu arī pēc iespējas plašāku dažādu mazākumtautību grupu viedokli, tika organizēti četri reģionālie semināri un desmit intervijas.
