Latvijas iedzīvotāji šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir finansiāli aizsargātāki pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā, liecina AS “Swedbank” izveidotais finansiālās aizsardzības indekss.
Vienlaikus aizvien lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju finansiālā aizsardzība ir tikai puse no vēlamās. To apliecina arī iedzīvotāju aptauja – 42% respondentu savu ģimeni vērtē kā pilnībā finansiāli neaizsargātu, informēja “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
Iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts šī gada pirmajā ceturksnī samazinājies par diviem procentpunktiem – no 53% pērn uz 51% šogad. Tas vidēji veido 5500 latu uz vienu nodarbināto.
Lietuvā finansiālās aizsardzības deficīts šogad ir 42%, pērn šis rādītājs bija 41%. Igaunijā finansiālās aizsardzības šogad ir 44%, pērn – 46%. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji aizvien ir finansiāli visneaizsargātākie Baltijā.
Finansiālās aizsardzības deficīts ir starpība, ko iegūst, no iedzīvotāju gada ienākumu un saistību summas atņemot uzkrājumu un dzīvības apdrošinājuma summu.
“Swedbank” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri sevi un savu ģimeni vērtē kā pilnībā finansiāli neaizsargātu. Šis īpatsvars audzis no 32% pērn uz 42% šogad. Biežāk neaizsargātas kritiskās situācijās jūtas sievietes, iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kā arī cilvēki, kuri dzīvo vieni.
Finansiāli aizsargāti Latvijā patlaban jūtas tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju.
“Pēdējā gada laikā vērojama pozitīva tendence – arvien vairāk iedzīvotāju sākuši domāt par savu un savas ģimenes finansiālo stabilitāti, nodrošinoties pret iespējamiem riskiem, kā arī veidojot uzkrājumu “drošības spilvenu”,” norāda “Swedbank” Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.
Viņš atzīmē: likumsakarīgi, ka, pieaugot iedzīvotāju informētībai un interesei par finansiālo aizsardzību, pieaug viņu bažas, vai esošie uzkrājumi neparedzētos gadījumos būtu pietiekams atbalsts. Tāpēc ikvienam iedzīvotājam rūpes par savas ģimenes finansiālo drošību nevajadzētu atlikt uz rītdienu, bet risināt jau šodien, aicina Jansons.
Kā galveno finansiālās aizsardzības garantu 43% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju min citu ģimenes locekļu ienākumus un atbalstu, 24% – nekustamo īpašumu, bet 15% – valsts nodrošinātos pabalstus. Uz valsts pabalstiem vairāk paļaujas cilvēki vecumā virs 50 gadiem (20%) un ģimenes ar vismaz trīs bērniem – 37%.
Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, ievērojamāki lielāka loma finanšu aizsardzībā ir nekustamajam īpašumam, dzīvības apdrošināšanai un finanšu uzkrājumiem vismaz trīs mēnešalgu apmērā. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību savukārt vairāk novērtē dzīvības apdrošināšanas un finanšu uzkrājumu nozīmību ģimenes finansiālās stabilitātes veidošanā.
Jansona vērtējumā ir būtiski, ka šogad ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri par finansiālo aizsardzību nedomā vispār. Šis iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 10% pērn uz 6% šogad. Tas ļauj uzskatīt, ka, palielinoties iedzīvotāju uzkrājumiem un samazinoties kopējo saistību līmenim, iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts Latvijā samazināsies arī turpmāk, piebilst Jansons.
“Swedbank” aptauja veikta sadarbībā ar “Snapshots”, šī gada maijā aptaujājot vairāk nekā 900 iedzīvotāju no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
