Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,248 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2009.gadā bija 0,57% salīdzinājumā ar 0,42% 2008. gadā.
Dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) iedzīvotāju skaits saruka par 8,2 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 4,7 tūkstošiem. Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās uz dzīvi 2688 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs pārcēlās 7388 cilvēki.
Pērn piedzimuši 21,7 tūkstoši bērnu, kas ir par gandrīz 2,3t tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2008. gadā, kad bija augstākā dzimstība kopš 1992. gada. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis samazinājās par 9,4%.
49,5% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2008.gadā – 51,3%). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2009. gadā bija 34,1% salīdzinājumā ar 33,3% gadu iepriekš.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās par 9% un bija 1,32.
Mirušo skaits Latvijā pērn bija 21,7 tūkstoši jeb par 2,27 tūkstošiem mazāk nekā 2008.gadā. Mirstības vispārējais koeficients – 13,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem samazinājās par 2,9%. Pēdējo reizi zemāks mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem (13,1) bija 1991. gadā.
Turpretī zīdaiņu mirstība pagājušajā gadā pieauga. Pirmajā dzīves gadā nomira 168 bērni. Salīdzinājumā ar 2008. gadu mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem pieauga 1,2 reizes.
Mirstības rādītāju samazināšanās rezultātā pieaudzis iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums. Pēc provizoriskiem aprēķiniem 2009.gadā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir 73,4 gadi, tai skaitā vīriešiem – 68,3 gadi, sievietēm – 78,1 gadi, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, vīriešiem pieaudzis par 1,1 gadu, sievietēm – par 0,2 gadiem.
