Ja netiks ievērotas nepilsoņu tiesības, biedrība “Par godīgumu un taisnīgumu” sāks protesta kampaņu, kurā viens no tās posmiem varētu būt nepilsoņu parlamenta izveidošana, šodien preses konferencē informēja biedrības valdes priekšsēdētājs, viens no valodas referenduma iniciatoriem Aleksandrs Gapoņenko.
Pēc viņa teiktā, šāds parlaments varētu tikt ievēlēts, balsojot elektroniskajā vidē, un tajā varētu būt ap 30 cilvēku, kas tālāk savas darbības varētu veikt visu nepilsoņu vārdā. Par sīkākām šīs ieceres detaļām Gapoņenko solīja informēt vēlāk.
Protesta kampaņu “Aliens are coming!” (“Nepilsoņi nāk!”) iecerēts sākt, aicinot visus Latvijas nepilsoņus aktīvi adresēt vēstules visām Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai demonstrētu savu protestu pret Latvijā pastāvošo diskriminējošo situāciju, kam ir etnisks raksturs.
Kā pastāstīja biedrības valdes locekle Jeļena Bačinska, šīs vēstules varēs sagatavot un sūtīt ar biedrības mājaslapas palīdzību. Vēstules būšot trijās valodās – latviešu, krievu un angļu. Šīm vēstulēm ir jākļūst par argumentu Eiropas Savienības (ES) iestādēm izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību un piespiest lemt par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.
Nākamais protesta kampaņas posms būšot atbalsta meklēšana Eiropā, mēģinot palielināt spiedienu uz Latvijas politisko eliti. Ja tas nelīdzēšot un nepilsoņu tiesības netiks paplašinātas, ļaujot tiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, tad tikšot veidots nepilsoņu parlaments.
Gapoņeko asi kritizēja nepilsoņu stāvokli Latvijā, salīdzinot to ar melnādaino situāciju ASV pagājušā gadsimta vidū. Protesta kampaņas galvenais simbols būšot Martins Luters Kings, kurš cīnījās par pilsoņu tiesībām melnādainajiem.
Cilvēktiesību aktīviste Elizabete Krivcova uzsvēra, ka nepilsoņi ļoti ilgi esot atstumti no politiskajiem procesiem valstī, bet naturalizācijas tempi esot lēni un problēmu nerisinot. Tāpēc biedrība vēlas aktivizēt nepilsoņus, lai tie justos atbildīgi par savu valsti un statusu.
Bačinska atzīmēja, ka jau vairāk nekā 20 gadus Latvijas nepilsoņiem ir liegta virkne politisko, ekonomisko un sociālo tiesību. Dažādas starptautiskās organizācijas vairākkārtīgi sniegušas rekomendācijas Latvijas valdībai, lai tā izbeidz īstenoto diskriminējošo attieksmi attiecībā pret nepilsoņiem, bet neviena rekomendācija nav ņemta vērā.
Kā piemērs tiek minēts fakts, ka Latvijas nepilsoņi nevarēja piedalīties nesen notikušajā referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu, kaut gan lielākai daļai no tiem krievu valoda ir dzimtā valoda. Tāpat nepilsoņi nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ir izveidojusies paradoksāla un absurda situācija, kad jebkuras ES valsts iedzīvotājs pēc pusgada atrašanās Latvijā ir tiesīgs vēlēt, kā arī kandidēt Latvijas pašvaldību vēlēšanās, bet nepilsoņiem, kuri dzīvo šeit visu savu mūžu, šādas tiesības ir liegtas. Un šādu cilvēku, kuriem ir pilnas tiesības uz savu priekšstāvju ievēlēšanu vismaz pašvaldību līmenī, Latvijā ir 320 000, norāda biedrības pārstāve.
“21 gads ir par daudz, lai pret nepilsoņiem izturētos kā pret otrās šķiras iedzīvotājiem,” uzsvēra Gapoņenko.
