“Noteikti jāiet vēlēt, jo ar katru balsi var kas izšķirties. Jāiet, lai nevarētu purpināt, ka ir slikti dzīvot. Ja cilvēks nevar izdarīt pat minimālo – aiziet līdz iecirknim –, tad pēc tam nedrīkst teikt, ka ir slikti. Ja negāji, klusē,” atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš ies vēlēt, saka lauku uzņēmējs Andris Paipa.
“Savukārt tukšas aploksnes iemešana urnā ir aiziešana no atbildības. Ja nenotiks šīs vēlēšanas, būs citas, bet vai šie trīspadsmit saraksti izgaisīs un būs citi?
Taču ir kāds paradokss. Nekas nemainīsies, ja visi savēlēs liberāļus. Visi vēlē par labējiem, bet būtu jāvēl arī par kreisajiem. Miljonārs aizstāvēs savu maku, nepārdzīvos par strādājošajiem, bet par savu īpašumu un negribēs to pārdalīt. Miljonārs darba vietas radīs, lai pelnītu sev, rakstīs likumus savam biznesam. Mums vajag tā, lai bagātajiem nebūtu ļoti viegli, bet trūcīgajiem tik grūti. Kreisie varētu veikt kādu pārdali. Kreisie taču nav tikai krievi un “Saskaņas centrs”, tādi ir arī sociāldemokrāti. Arodbiedrības arī būtībā ir kreisās organizācijas. Ir arī apvienības, kurās labējie ir kopā ar kreisajiem. Tā nav politika, tas ir tusiņš. Politikā kristietis ar musulmani kopā neder. Politikā tomēr ir jābūt pārliecībai. Un tā ir fantāzija, ka ārzemju politiķi ir godīgāki.
Bēda arī tā, ka esam tendēti vēlēt par personālijām, programmas jau neviens nelasa. Labs cilvēks vēl nenozīmē labs strādnieks vai politiķis. Jābūt kādai plašākai pamatbāzei. Ja cilvēks iet politikā, tad jāredz, ka viņam par to ir kāda interese.”
