Lielāko pilsētu mēri atšķirīgi vērtē ieceri grozīt pašvaldību likumu, lai par domes atlaišanu varētu lemt arī pašvaldības iedzīvotāji, ceturtdien vēsta laikraksts “Diena”.
Par grozījumiem Saeima lems piektdien. Patlaban atlaist domi var tikai Saeima. Savukārt grozījumi paredz, ka šādu balsojumu varēs ierosināt, ja priekšlikumu iesniegs ne mazāk kā viena desmitā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju. Likumprojektā arī norādīts, ka tiesības ierosināt pašvaldības iedzīvotāju nobalsošanu par domes atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīst, ka šādus grozījumus vērtē pozitīvi, un uzsver, ka tas palielinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā. Rāviņš gan uzskata, ka nepieciešams izvērtēt šādas idejas finansiālos aspektus un cik šādu referendumu rīkošana izmaksātu.
Kritisks pret iniciatīvu ir Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, kurš ir pret šādiem grozījumiem, jo, viņaprāt, valstij jau tāpat pietiek satricinājumu. Viņš arī uzsvēris, ka ministrijas arvien vairāk cenšas ierobežot pašvaldības, tāpēc šādi referendumi vēl vairāk kavētu to darbu.
“Neesmu pret referendumiem, bet tādā gadījumā ir jābūt pilsētai svarīgiem jautājumiem. To var aizstāt ar sabiedriskajām apspriešanām, ja vien cilvēki paši gribētu tās apmeklēt,” norāda Boķis. Viņaprāt, šī ideja ir priekšvēlēšanu laika populisms, jo lielā sabiedrības daļā ir populāra.
Liepājas mērs Uldis Sesks neesot kategoriski pret šo ierosinājumu, tomēr, viņaprāt, nepieciešams konkretizēt noteiktus aspektus un “ierobežot laukumu”. Tāpat viņš pauda bažas, ka iedzīvotāju nobalsošanas valstij var izmaksāt ļoti dārgi, turklāt tas varētu nozīmēt, ka referendumos tiek lemts par šaurai iedzīvotāju daļai svarīgiem jautājumiem.
“Trim Liepājas iedzīvotājiem nepatīk ideja par rūpnīcas būvniecību, un viņi samusina vēl kādu. Tas novedīs pie tā, ka Latvijā vairs nevarēs uzbūvēt nevienu ražotni,” klāstīja Sesks.
Grozījumus likumā Par pašvaldībām iesnieguši “Vienotības” pārstāvji, kuri šos grozījumus saista arī ar vēlmi iesaistīt iedzīvotājus pārvaldes procesos un likt pašvaldību deputātiem savā darbā uzmanīgāk rīkoties.
Koalīcijas partneri – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – vēl nav pieņēmuši lēmumu, vai iniciatīvu atbalstīt.
