Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) pagaidām ļoti kritiski vērtē priekšlikumu televīzijām Latvijā ārzemju filmas tikai titrēt, nevis dublēt vai ieskaņot, norādot, ka tā būtu necieņa pret gados vecākiem skatītājiem un radītu milzu izmaksas.
LNT viedokli pauda televīzijas pārstāve Ingūna Sermole.
Reitingu kritumu varētu piedzīvot telenoveles spāņu valodā, vācu seriāli un filmas, jo tos pārsvarā skatās gados vecāki cilvēki, kuriem varētu nepatikt lasīt titrus.
“Ierosinājumam jābūt ļoti nopietni izsvērtam, ar ļoti ilgstošu pārejas periodu. Vienīgais, kas var attaisnot šādu ideju, ir sākt pakāpeniski ar pāris stundām mēnesī – jauniešiem domātu produktu titrēšanu, nevis dublēšanu, bet visam šo piemērot ir nepārdomāti, nekonstruktīvi un pat daļēji šādi tiek izrādīta necieņa pret gados vecākiem skatītājiem,” sacīja Sermole.
Viņa uzsvēra, ka televīzijas programmu veido filmas un seriāli ne tikai angļu un krievu valodā, bet arī spāņu, franču un vācu valodā. Spāņu un vācu filmas lielākoties domātas gados vecākai auditorijai, kurai dublējums konkrētai programmai ir pamats, lai to skatītos.
“Ja šīs programmas tiks tikai titrētas, gados vecākajai auditorijai tās skatīties nebūs iespējams, jo kurš gan vēlas skatīties skrejošas bildītes, nesaprotot neko, kas notiek ekrānā. Šie cilvēki būs spiesti izvēlēties, piemēram, krievu kanālus, kur viņiem programmas tiek pārraidītas saprotamā valodā,” pastāstīja televīzijas pārstāve.
Filmu titrēšana sagādāšot arī milzu neplānotas izmaksas telekompānijām, jo daļu programmas aizņem arī filmu un seriālu atkārtojumi, bet daļai filmu un seriālu licences tiek iegādātas atkārtoti. Šie produkti jau ir sagatavoti dublēti, tādējādi viss arhīvs būtu jāpārveido pēc jaunajiem noteikumiem.
“LNT kādu laiku iepriekš jau ir bijuši mēģinājumi pārraidīt programmas oriģinālvalodā – reitingu kritums tām bija dramatisks,” minēja Sermole.
Pašlaik likums noteic, ka demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā.
Jau vēstīts, ka priekšlikums titrēt raidījumus, kas ir svešvalodā, otrdien izskanēja no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu priekšsēdētāja Aināra Dimanta un to atbalstīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece, par ieguvumu minot svešvalodu apguvi.
