Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) joprojām nav mainījusi viedokli, ka ir jāmeklē citi veidi, kā mazināt korupcijas riskus pašvaldībās, nenodalot lēmējvaru no izpildvaras. Pamatojot savu nostāju, LPS atsaucas uz vairākiem Satversmes pantiem.
LPS nav saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas nosaka dažādus darba savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem nolūkā mazināt interešu konfliktu un korupcijas riskus.
Apkopojot viedokļus no pašvaldībām, tapis zināms, ka ir pašvaldības, kuras pilnībā noraida šos grozījumus, un ir pašvaldības, kuras daļēji tos atbalsta, izsakot dažādas iebildes par noteiktajiem amatu ierobežojumiem. Ministrijas piedāvāto redakciju atbalsta vien dažas pašvaldības.
LPS joprojām nav mainījusi pārliecību, ka būtu jāmeklē cits veids, kā panākt sasniedzamo mērķi, jo ierobežojums personai vienlaicīgi pildīt atsevišķus amata pienākumus pašvaldībā un deputāta pienākumus virknē gadījumu nav samērojams ar iespējamo korupcijas risku. Vēstulē VARAM tiek pieminēts Satversmes 106.pants, kurš noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Pēc LPS domām, VARAM izstrādātie grozījumi nonāk pretrunā ar šo pantu.
Tāpat LPS aicina rūpīgi izvērtēt, vai sabiedrības kopīgais ieguvums no likumprojekta normas būs lielāks nekā domes deputāta tiesību ierobežojums. “Projekts ierobežos tiesības tikt ievēlētam, kas ir vienas no fundamentālākajām tiesībām,” pauž LPS, atsaucoties uz Satversmes 101.pantu, kas nosaka tiesības piedalīties pašvaldības darbībā.
Pēc Pašvaldību savienības domām, nav garantēts, ka tiks novērsti iespējamie korupcijas un pašvaldības mantas nelietderīgas izmantošanas un izšķērdēšanas riski, jo nav garantēts, ka amatpersonas ievēros likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tas tikai liks šķēršļus personām, kas vēlēsies kandidēt pašvaldību vēlēšanās, norāda LPS.
Vēstulē arī atspoguļotas Rīgas domes bažas par aizliegumu pārvaldes darbiniekiem būt vienlaicīgi arī deputātiem. Proti, Rīgas pilsētas pārvaldē kopumā strādā aptuveni 24 000 algotu darbinieku, un tas nozīmē, ka visiem šiem darbiniekiem būtu liegtas tiesības kandidēt pašvaldības vēlēšanās.
Apkopojot visu pašvaldību viedokļus, LPS secina, ka grozījumu projekta piedāvātās normas ierobežos to deputātu tiesības uz darbu, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus, nenonākot interešu konflikta situācijā. Līdz ar to secināms, ka sabiedrības ieguvums būs mazāks nekā privātpersonas tiesību ierobežojums.
Jau ziņots, ka VARAM izstrādājusi grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības lēmējvara un izpildvara darbojas neatkarīgi, tādējādi mazinot korupcijas un pašvaldības mantas nelietderīgas izmantošanas un izšķērdēšanas riskus.
Grozījumi paredz, ka pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 5000, domes deputāts nedrīkst būt administrācijas vadītājs vai viņa vietnieks, kā arī iestādes vadītājs vai viņa vietnieks.
Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5001 līdz 20 000, domes deputāts nedrīkstēs būt gan administrācijas, tostarp pagasta vai pilsētas pārvaldes, vadītājs vai viņa vietnieks, gan administrācijas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, kapitālsabiedrības, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50% vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, valdes loceklis.
Tādi paši ierobežojumi attiecas uz deputātiem pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000.
