Šī ziema, kas Latvijā ir siltākā novērojumu vēsturē, rosinājusi sinoptiķiem ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā rudens un ziemas beigām un pavasara sākumam, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Iepriekš vienīgais kritērijs meteoroloģiskā pavasara sākumam bija pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles, vēsta LETA.
Tā kā šoziem gan decembrī, gan janvārī un februārī diennakts vidējā gaisa temperatūru teju visu laiku bijusi augstāka par nulli, meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai bija nepieciešams jauns kritērijs, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja ziemas iztrūkst.
Atbilstoši pašreizējam normas periodam – 1981.-2010.gada vidējiem rādītājiem – gada aukstākā diena Latvijā ir 8.februāris, tādēļ noteikts, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā nevar iestāties agrāk par 9.februāri.
Līdz ar to šogad visā Latvijā meteoroloģiskais pavasaris iestājies 9.februārī.
Atsevišķos iepriekšējos gados, kamēr vēl nebija ieviests jaunais kritērijs, daļā Latvijas meteoroloģiskā pavasara sākums tika izziņots februāra sākumā vai pat janvārī.
No nākamā gada par normu sauks 1991.-2020.gada vidējos lielumus, tādēļ arī meteoroloģiskā jeb termālā pavasara agrākais iespējamais datums var nedaudz nobīdīties.
Atbilstoši somu zinātnieku pētījumam Eiropas ziemeļos gada aukstākais punkts ir 25.janvāris, un gados bez ziemas Somijā šajā datumā termālo rudeni nomaina pavasaris.
Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs par meteoroloģisko pavasari parasti sauc kalendāro pavasari – martu, aprīli un maiju.
Tuvākajās divās nedēļās gaisa temperatūra Latvijā brīžiem noslīdēs zem nulles, brīžiem gaidāma arī snigšana un sniega sega, prognozē sinoptiķi.
Saskaņā ar LVĢMC datiem šīs kalendārās ziemas – decembra, janvāra un februāra – vidējā gaisa temperatūra ir +2,7 grādi, par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās ziemas rekordu. Līdz šim siltākā bija 1924.-1925.gada ziema.