Esam aizvadījuši pēdējos 50 gados Latvijā aukstāko marta otro dekādi. Tās vidējā gaisa temperatūra bija -8,1ºC, kas ir 6,6 grādus zem ilggadīgās normas.
Vēl aukstāks šis laika periods ir bijis 1963. gadā: -9,5ºC, bet absolūtais rekordists ir 1942. gada pavasara sākums – tad marta otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija -15 grādi. Savukārt šogad tika auksts laiks Latvijā bija janvāra otrajā pusē.
Šogad, marta pirmās dekādes beigās sācies, aukstums stabili turpinājās visu otro dekādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās 4-8 grādus zem normas. Naktīs un rīta pusē sals, atkarībā no mākoņu daudzuma, bija visai plašā diapazonā: no -6…-9 grādiem 20. martā, kas bija siltākā dekādes nakts, līdz -25…-26 grādiem Vidzemes augstienē 11.-13. martā. Kopā 6 diennaktīs minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem -20 grādiem, pirms tam marta 2. dekādē tas Latvijā ir bijis 1980. gadā. Arī dienā gaisa temperatūra Latvijā lielākoties bija 1-5 grādus zem nulles. Līdz +2..+3 grādiem tā pakāpās Kurzemes un centrālajos rajonos 16. un 17. martā.
Anticiklona ietekmē aizvadītā dekāde Latvijā bija ļoti sausa. Teritorijas lielākajā daļā neliels, īslaicīgs sniegs bija tikai dekādes pēdējā dienā un atsevišķās vietās – perioda vidū. Tādējādi pēc kopējā nokrišņu daudzuma – 4% no normas – tā kļuva par astoto sausāko marta otro dekādi Latvijā.
Dekādes laikā dāsni spīdēja saule – pēc saules spīdēšanas ilguma šī bija vissaulainākā marta otrā dekāde, dalot pirmo vietu ar analoģisku periodu 1972. gadā.
Sniega sega dekādes laikā bija bez būtiskām izmaiņām. Visbiezākā tā vēl joprojām ir Austrumlatvijas iekšzemes rajonos – dekādē vidēji 21-41 cm, Alūksnē 50 cm, kas 1,5-2,4 reizes pārsniedz normu. Turpretī jau no marta sākuma gandrīz bez sniega ir Kurzemes rietumu jūras piekraste – šeit 0,5-1 cm biezs sniegs bija tikai atsevišķās dienās.
Vējš dekādes laikā bija samērā rāms, brāzmās līdz 15-17 m/s pastiprinoties atsevišķās Latvijas vietās 15. un 16. martā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija
