Mazās lauku slimnīcas nav jāslēdz vai jālikvidē, bet jārod atbilstošs šo iestāžu resursu izmantojums un pielietojums, šodien notikušajā pasākumā uzsvēra dažādu nozaru medicīnas speciālisti.
Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāvis un bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Ivars Krastiņš skaidroja, ka visas veselības aprūpes iestādes Latvijā ir nepieciešamas un nebūtu prāta darbs tās likvidēt, taču tās noteikti ir jāpārprofilē.
“Nav prātīgi, ja kādā mazā slimnīcā strādā viens vai divi ķirurgi, kuri operācijas veic dažas reizes gadā. Viņi profesionāli nepilnveidojas, jo nav nozares speciālistu grupas, kuri savstarpēji varētu konsultēties un diskutēt par noteiktas diagnozes pacientu ārstēšanu, gūtās zināšanas un pieredzi izmantojot arī praksē,” skaidroja Krastiņš. Pēc viņa teiktā, šādi speciālisti apdraudot arī pacientu, turklāt ASV veiktie pētījumi pierāda: jo lielāks attiecīgās nozares speciālistu skaits slimnīcā, jo labāks ir ārstēšanas rezultāts.
Mazajās slimnīcās turpretī varētu veiksmīgi attīstīt sociāli medicīnisko palīdzību, kā arī sniegt ambulatoro palīdzību, tas ir, ne tikai ģimenes ārstu prakses, bet arī dažādu izmeklējumu, laboratorijas un citu speciālistu konsultāciju līmenī.
Medicīnas eksperti norāda, ka, pilnveidojot reģionālos medicīnas centrus un pārprofilējot mazās slimnīcas, pacienti būtu ieguvēji, jo tiktu veicināta pakalpojumu kvalitāte.
Protams, uz lielākajām slimnīcām būs jāmēro garāks ceļš, taču tas ir noticis arī līdz šim, kad slimnīcās nav atrasti piemēroti speciālisti, uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs aģentūrai LETA skaidroja, ka mazo slimnīcu pārprofilēšana šajos ekonomiski grūtajos laikos ir ļoti nepieciešama. Tādā veidā tiktu ietaupīta nauda, jo nebūtu jāuztur, piemēram, kādas mazas slimnīcas ķirurģijas nodaļa, kurā tiek apkalpoti tikai daži pacienti gadā.
Jau tagad no mazākām pilsētām speciālisti dodas strādāt uz lielākiem reģionālajiem centriem, bet, pārprofilējot slimnīcas, šādu speciālistu skaits varētu pieaugt. Tas ir pozitīvi, jo Latvijā līdz ar to veidotos spēcīgas reģionālās slimnīcas ar profesionālu mediķu komandu, uzsvēra Kalējs.
Slimnīcu vadītāji tai pat laikā uzsvēra, ka, pārprofilējot slimnīcas, jādomā arī par finansējuma apmēru, jo nedrīkst “nogriezt” visiem vienādi, bet jāņem vērā katras iestādes sniegto pakalpojumu apjoms.
Kā ziņots, lielo slimnīcu pārstāvji atzīmējuši, ka 2009.gada sākumā slimnīcas ar lielām grūtībām pielāgojās ievērojamam finanšu samazinājumam. Pavasarī tiek plānots vēl viens līdzekļu samazinājums, kas nopietni ietekmēs slimnīcu darbu un līdz ar to arī pacientu aprūpi. Turklāt mazo slimnīcu ārstēšanas efektivitāte krasi atpaliek no lielāko slimnīcu rādītājiem.
Šo iemeslu dēļ Latvijas medicīnas speciālisti aicina steidzami īstenot Pasaules Bankas ekspertu 2007.gada ieteikumus par slimnīcu tīkla pārveidi Latvijā, kas paredz koncentrēt augstāka līmeņa medicīniskās palīdzības sniegšanu lielākajās valsts slimnīcās Rīgā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī, bet mazās slimnīcas pārveidot par sociāli medicīniskām iestādēm.
Slimnīcu vadītāji arī uzsvēruši: ja tiks apstādinātas sāktās reformas attiecībā uz slimnīcu pārprofilēšanu un to skaita samazināšanu, veselības aprūpes sistēmas attīstība nebūs iespējama.
“Šādā gadījumā ikkatrai ārstniecības iestādei līdzekļu būs pārāk maz un turpināsies veselības aprūpes iestāžu veģetēšana ar periodiskiem paziņojumiem par līdzekļu trūkumu vienā vai otrā vietā. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai turpinātu attīstīties tās slimnīcas, kurās var veikt augsta līmeņa intensīvu ārstēšanu un kurās pacientam tiek sniegta augsti kvalificēta palīdzība,” norādīts Slimnīcu biedrības un slimnīcu vadītāju kopīgi rakstītā vēstulē.
Ārstniecības iestāžu vadītāji apgalvo, ka viņu interesēs ir, lai iesāktās pārmaiņas tiktu turpinātas, pat pieņemot nepopulārus lēmumus kopējo valstisko interešu labā.
No Veselības ministrijas (VM) slimnīcu vadītāji sagaida, ka līdzās jau sāktajiem procesiem tiks atrisināta un attīstīta pacientu ambulatorā aprūpe, kurai jābūt pēc iespējas tuvāk pacientiem un ar pieejamu plašu izmeklējumu klāstu, bet slimnieku ārstēšana jāveic ātri, intensīvi un augsta līmeņa slimnīcās.
VM aģentūru LETA informēja, ka arī līdz šim nav runāts par slimnīcu likvidāciju vai slēgšanu. VM uzsver, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai jāsaglabājas arī lauku reģionos.
Piemēram, 13 mazajām slimnīcām, kurās no 1.aprīļa netiks sniegti stacionārie pakalpojumi, ir jāpārprofilējas, kļūstot par veselības aprūpes centriem, kuros tiek attīstīta medicīniskā aprūpe mājās, nodrošināta ambulatoro pakalpojumu sniegšana. Šīs iestādes var sniegt ģimenes ārstu pakalpojumus, veidot dienas stacionārus, attīstīt sociālās aprūpes pakalpojumus, skaidro VM.
