Ārstu darba samaksa 2022. gadā sasniegšot aptuveni 1680 latu mēnesī, to vakar paziņoja veselības ministre Ingrīda Circene Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu komisijas kopsēdē, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Mediķu alga tikšot palielināta pakāpeniski, kamēr pēc desmit gadiem sasniegšot iepriekšminēto skaitli.
Prognozētā 1680 latu alga tikšot rēķināta, piemērojot koeficientu 2,5 vidējai plānotajai darba samaksai tautsaimniecībā iepriekšējā gadā. Bet nākamgad mediķi varot necerēt uz jūtamu algas pielikumu, tas būšot vien par 5% lielāks, pastāstījusi I. Circene.
Juris Vidiņš, kurš strādā par iekšķīgo slimību speciālistu Viļānos, laikrakstam stāstījis, ka 1680 latu nav maz, raugoties no šodienas skatpunkta, bet pēc desmit gadiem, visticamāk, tā nebūs nekāda lielā alga. J. Vidiņš secinājis, ka 2013. gadā ārstu vidējai algai vajadzētu būt vairāk nekā 1000 latiem, tāpat kā patlaban ģimenes ārstiem. Viņš saņemot 800 latu pēc nodokļu nomaksas par pusotras slodzes darbu un nesūrojas, ka mediķa darbs ir slikti atalgots. Bet ne jau visiem kolēģiem viņa vecumā klājas tik labi, atzīmē Latvijas Avīze.
Dakteris Semjons Štrihs, neatliekamās palīdzības dienesta Rīgas reģiona vadītājs, ar nelielu ironiju atzinis, ka tā ir zīlēšana, jo nav taču zināms, kas notiks, Latvijai pārejot uz eiro, un cik vērtīga tad būs ministres nosauktā naudas summa.
«Es būtu priecīgs par jebkuru naudas pielikumu, jo mūsu algas nav palielinātas jau vairākus gadus. Speciālisti joprojām dodas strādāt uz Īriju, Angliju un Vāciju, jo uzskata, ka 450 līdz 500 latu uz rokas par tik smagu darbu, kāds ir neatliekamās palīdzības dienestā, ir pārāk pieticīga alga,» vērtējis dakteris Štrihs.
