Patlaban lielākām algām nav ekonomiskā pamatojuma, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes
locekle un Nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa. Lai arī minimālās algas pieaugums netiek plānots būtisks, ekonomiskā pamatojuma maksāt lielākas algas nav,
Aicināta vērtēt Labklājības ministrijas priekšlikumu par minimālās algas celšanu līdz 330 eiro no nākamā gada, E. Rītiņa atzina, ka, lai sasniegtu mērķi – sabiedrības nevienlīdzības mazināšana -, visefektīvākais risinājums būtu veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju.
“Ir jāsper nepieciešamie soļi uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo, augot produktivitātei, darba devēji savus darbiniekus varētu atalgot dāsnāk. Tam būtu ekonomisks pamatojums,” uzsvēra LTRK pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka, LTRK ieskatā, ir jārada instrumenti iespējai paaugstināt vidējā atalgojuma līmeni Latvijā.
Šodien, uzklausot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu par minimālās algas celšanu līdz 330 eiro no nākamā gada, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma šo diskusiju turpināt augustā, kad būs zināmi makroekonomikas dati.
Sociālo partneru starpā nav vienprātības par minimālās algas palielināšanu – ja darba devēji uzskata, ka nav pamata palielināt minimālo algu, arodbiedrības ir pretējās domās – tā jāpalielina vēl vairāk, nekā rosina LM.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka nav pamata palielināt minimālo algu no nākamā gada līdz 330 eiro, jo tas nedos cerēto rezultātu. Viņaprāt, tas būs saistīts ar bezdarba pieauguma risku zemāk kvalificētajos amatos reģionos.
Pretējās domās bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. Kā piemērus minot Lietuvu un Igauniju, viņš aicināja minimālo algu palielināt līdz 340 eiro mēnesī. Vienlaikus gan viņš atzina, ka nav jēgas palielināt tikai minimālo algu, neskatot to kompleksi ar citiem atvieglojumiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. “Mēs varam šodien pieņemt visskaistāko ciparu, bet, pārējiem lielumiem saglabājoties, varam panākt pretēju efektu,” teica Krīgers.
Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) piekrita ierosinājumam skatīt minimālās algas jautājumu kompleksi ar citiem sociālajiem atvieglojumiem un to darīt augustā, kad notiks arī diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Tam piekrita arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), atzīstot, ka šis būtu racionālākais risinājums, jo tad būs zināmi arī konkrēti cipari.
