Šodien, 25. maijā, Izglītības un zinātnes ministres un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) trīspusējā sarunā tika panākta vienošanās, ka tuvāko nedēļu laikā valdība, ministrija un LIZDA sagatavos vienošanos, kurā tiks fiksēti šī brīža budžeta izdevumu samazināšanas nosacījumi, kam terminēti piekrīt visas puses. Šobrīd realizējamie pasākumi, kas skars skolotājiem noteikto likmju palielināšanu (21 – 24 kontaktstundām) un pamatalgas diapazona noteikšana (310 – 380 LVL) ir vērsti uz to, lai pēc iespējas tiktu saglabātas skolotāju darba vietas un iespējami mazāk pedagogiem būtu jāzaudē darbs.
Vienošanās projektā bez jau minētajiem pasākumiem skolotāju darba samaksā plānots ietvert arī punktu, kas nosaka, ka arodbiedrības piekrīt uz laiku apturēt pedagogu darba samaksas programmas realizāciju. Vienlaikus arodbiedrības aicina dokumentam pievienot punktus par pedagogu sociālo aizsardzību bezdarba gadījumā, kā arī par nepieciešamību paātrināt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu pedagogu papildus apmācībā un pārkvalifikācijā, informē premjera Valda Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne.
V. Dombrovskis principiāli atbalstīja šādas vienošanās nepieciešamību un aicināja IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt šīs vienošanās finanšu pamatojumu, lai dokumentā ietvertie mērķi būtu reāli izpildāmi. „Valdība ir gatava pie šādas vienošanās strādāt un to arī parakstīt. Tā ir jāvirza kontekstā ar budžeta grozījumiem. Galvenais uzdevums šobrīd ir rast risinājumus tam, lai pēc iespējas mazāk pedagogu Latvijā zaudētu darbu,” tikšanās laikā uzsvēra V.Dombrovskis.
Premjers sarunas gaitā vairākkārt uzdeva ministrijas pārstāvjiem jautājumu par to, cik skolotāju varētu zaudēt darbu un cik skolu varētu tikt slēgtas, tomēr konkrētus skaitļus šobrīd ministrija atteicās minēt. Ministre T.Koķe paskaidroja, ka IZM noteiks, cik lielu naudu katrā pašvaldības teritorijā vienam bērnam valsts piešķirs. Bet jaunievēlētajām pašvaldībām būs secīgi jālemj par skolu tīklu savā teritorijā. Ir skaidrs, ka, realizējot principu „nauda seko skolēnam”, mazāk apdzīvotās lauku teritorijās uz vienu bērnu tiks piešķirtas lielākas naudas summas nekā pilsētās, kur skolu pieejamība ir daudzkārt lielāka un infrastruktūra sakārtotāka.
Ministru prezidents V.Dombrovskis sarunas noslēgumā apņēmās turpmāk personīgi sekot līdzi reformu norisēm izglītības nozarē, kā arī tikties ar arodbiedrībām, ja tās šādu ierosinājumu izteikts.
Arodbiedrību pārstāvji apliecināja, ka sarunu procesā, kas šobrīd notiek ar valdību, nekādas protesta aktivitātes neiniciēs un neatbalstīs.
