Lai arī visplašāk zināmais meteoru novērošanas laiks ir augusta pirmajā pusē, arī decembra tumšajās debesīs ir reāla iespēja redzēt kādu ātru un spožu “krītošu zvaigzni”, raksta portāls “Diena.lv”.
Šajā nedēļas nogalē, 12. un 13.decembrī, un it īpaši naktī no 13. uz 14. decembri aktīva būs Geminīdu meteoru plūsma, informē Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Maksimuma laikā, kas ir prognozēts 14.decembra plkst. 7 no rīta, teorētiski stundas laikā varētu ieraudzīt pat līdz 100 dažāda spožuma meteoru.
M.Gills informē, ka meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes. Lai arī Geminīdu meteoru plūsmas nosaukums ir cēlies no Dvīņu zvaigznāja latīniskā nosaukuma (Gemini) – debess apgabala, no kura šķietami traucas meteori, tie var parādīties praktiski jebkurā debess apgabalā. Būtisks priekšnosacījums novērojumiem ir skaidras debesis. Novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu.
Meteori parasti veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Meteoru plūsmu aktivitāte ik gadu ir aptuveni vienos un tajos pašos datumos, kad Zeme šķērso šo izirušo komētu orbītas. Tomēr Geminīdu plūsmas izcelsme ir saistīta nevis ar komētu, bet ar mazo planētu jeb asteroīdu Faetons (3200 Phaethon), stāsta M.Gills. Šis neparastais fakts joprojām detalizēti nav izpētīts, bet norāda uz iespēju, ka Faetons ir viens no tiem Saules sistēmas ķermeņiem, kas ir kaut kas vidējs starp asteroīdu un komētu.
Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.
LAB norāda, ka regulāro meteoru plūsmu aktivitāte nenozīmē, ka uz Zemes kritīs meteorīti (t.i. akmens gabali) – plūsmu veidojošais sadrumstalotais materiāls, kas ieiet Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tur parasti pilnībā sadeg.
