Starp visām 854 programmām tikai 589, kam tiek tērēti 50,07 milj. latu no budžeta, ir pārliecinoši kvalitatīvas, kamēr 210, kam tiek tērēti 5,596 milj. latu no budžeta, ir tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55, kam tērē 740 tūkst. latu no budžeta, ir tādas, kas būtu jāslēdz.
Šādus aprēķinus veikusi Izglītības uz zinātnes ministrija (IZM), nonākot pie secinajuma, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti seši miljoni latu vēsta raidījums Nekā Personīga.
Izglītības un zināntnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk vēlas atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.
«Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām!» raidījumam Nekā Personīga norāda Ķīlis.
Ķīlis piedāvā jau tūlīt grozīt valdības noteikumus augstskolu akreditācijai. Turpmāk to veiktu nevis lokāla Latvijas institūcija, bet starptautiski atzītu ekspertu grupa, un sāktu to darīt jau no nākamā mācību gada. Tiktu grozīts arī Augstskolu likums, nosakot, ka augstskolām jāveido padomes, kur 2/3 locekļu jābūt ne no attiecīgās augstskolas vidus. Augstskolās bez ierobežojuma varētu veidot programmas, kas ļautu studēt un pasniegt visās Eiropas Savienības valodās, panākot, ka pēc nepilniem diviem gadiem ārvalstu studentu skaits ir vismaz 10%, bet ārvalstu pasniedzēju skaits – vismaz 5%.
Ķīļa plāns arī paredz, ka doktorantūra un lielā mērā arī maģistru studijas notiktu angliski, kas ļautu palielināt vietējo studentu konkurētspēju ārvalstīs. Līdz 2014.gada 1. septembrim valsts dibināto augstskolu un koledžu skaits samazinātos uz pusi.
Zinātnes jomā pēc pusgada līdzīgi kā augstskolās būs izvērtēti neproduktīvie institūti, nosakot, kurus no tiem valsts vairs nefinansēs. Toties pārējie, labi strādājošie saņems vairāk naudas un doktorantus pilnībā apmaksās tikai no valsts līdzekļiem.
Augstskolās veiktais 28 studiju virzienu izvērtējums rāda, ka, piemēram, tikai vienā no tiem – pedagoģijā – no 74 programmām mazāk kā puse (33) ir kvalitatīvas, 30 ir ar būtiskiem trūkumiem, bet 11 vispār jāslēdz. Šajā pozīcijā vien jau tagad, pēc IZM paustā, bezjēdzīgi tiek iztērēti 440 tūkstoši latu budžeta naudas.
