Datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Neo šorīt Latvijas Radio kritizēja Latvijas amatpersonas, kuras Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (“Anti-Counterfeiting Trade Agreement”, ACTA) apspriešanā nav iesaistījušas sabiedrību. Viņš sacīja, ka šobrīd ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka zem tiem varētu “pabāzt jebko”.
Poikāns atgādināja, ka ACTA pirmsākumi meklējami 2006.gadā, kad šo līgumu sāka izstrādāt ASV un Japāna. Tikai pateicoties tīmekļa medijam “WikiLeaks”, par šo dokumentu 2008.gadā uzzināja sabiedrība. Līdz ar to var teikt, ka ACTA jau “saknē bija slepens”.
Neo uzsvēra, ka ACTA visvairāk varētu skart interneta pakalpojumu sniedzējus, jo tieši viņi gūst vislielāko labumu no lietotāju aktivitātēm internetā. Lai arī tiesību aktos var nebūt dots uzdevums veikt spiegošanu, var nostrādāt pašcenzūra un interneta pakalpojumu sniedzēji tomēr to var sākt darīt. Turklāt izspiegot lietotājus nebūtu nemaz tik grūti – pietiktu uzstādīt vai aktivizēt jau uzstādīto aparatūru pāris datu plūsmas punktos, lai redzētu visu Latvijas “trafiku”.
Kā akcentēja kiberaktīvists, neizpratni rada arī tas, kāpēc Latvijai vispār jāpievienojas ACTA, ja jau tiek teikts, ka Eiropas Savienībā darbojas stingrākas intelektuālā īpašuma aizsardzības normas, bet pasaulē šo jomu uzrauga Pasaules Tirdzniecības organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.
