Tā nu ir, ka miruši roņi tiek izskaloti jūras krastā visos novados, arī Rucavas pusē. Neviens nav priecīgs par beigtu ronīti, gan tāpēc, ka vēl roņiem labu, gan tāpēc, ka roņu līķus atrod jau sadalīšanās stadijā un negribas ar viņiem krāmēties, ātrāk bedrē un kājas pār pleciem. Kuram īsti pieder ronis un kuram tas jāsavāc skaidrot nācās ilgi.
Portāls jau rakstīja par dabas parka “Pape” pludmalē izskalotajiem roņiem, kuru kapus par apbēdinājumu racējiem lapsas šonedēļ atraka. Kam īsti pieder beigtie roņi?
Pludmale visā tās garumā ir Latvijas valsts īpašums, valsts īpašums ir arī Papes dabas parks un loģiski, ka visas ar īpašumu saistītās lietas būtu jākārto valstij – nevis pašvaldībai.
Diemžēl kad runa ir par beigtu ronīti, neviens to nevēlas. Gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts vides dienests, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gluži kā iedomātā futbola laukumā atbildību par Papes pludmales ronīti spēlē viens pie otra līdz beidzot VARAM pārraudzībā atrodas iestāde – Dabas aizsardzības pārvalde, kura gatava sniegt atbildes un atbildēt uz visiem jautājumiem. VARAM sabiedrisko attiecību daļā apgalvo, ka drīzumā ar likumu pludmales tiks nodotas pašvaldību ziņā, kas principiāli pieliks punktu jebkādiem strīdiem, tā atzīstot, ka šobrīd valsts par pludmali atbildēt negrib, bet pašvaldībai to nepamatoti uzspiež, jo kurš gan vēlas savākt svešu sētu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas Ritas Jakovļevas skaidrojums:
– Saskaņā ar MK 2000.gada 14.novembra noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” pelēkais ronis un Baltijas pogainais ronis ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieki. Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam katrai personai ir pienākums pieteikt Dabas aizsardzības pārvaldē īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu. Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši saņemtajai informācijai veic nelikumīgi sagūstīto vai nejauši bojā gājušo dzīvnieku vai putnu uzskaiti. Tāpat, jebkurš beigts īpaši aizsargājamas sugas zīdītājs vai putns ir valsts īpašums, un tas nododams valsts aģentūrai “Latvijas Dabas muzejs”.
Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkts nosaka, ka pašvaldības gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Tā kā Dabas aizsardzības pārvaldes pārvaldes pārziņā ir visas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tā veic arī dabas parka “Pape” aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas kontroli.
Jautāta pēc papildu skaidrojuma, vai pašvaldībām visus beigtos roņus būtu jāpiegādā Latvijas Dabas muzejam, R.Jakovļeva saka, ka likuma norma tāda ir, tomēr muzejam roņi nepieciešami izbāzeņiem, gadā vajadzīgs viens eksemplārs, bet izskaloti tiek desmitiem.
Rucava ir unikāla roņu jautājumā
Iespējams, ka Rucavas novada dome var nenodarboties ar beigto roņu utilizāciju vispār, ja spēj pierādīt, ka tas jādara Papes dabas parka uzraugiem, VARAM vai valstij kopumā. Apzinot situāciju Kurzemē portālam neizdevās gūt apstiprinājumu tam, ka kāda Kurzemes pašvaldība mēģinātu no roņu utilizācijas atteikties, uzticot funkciju kādai valsts iestādei. Nav arī dzirdēts par norakšanas mēģinājumiem.
Tomēr, ja roņu utilizācija tiek veikta, tad pagaidām vienīgais likumīgais veids ir pasūtīt īpašu utilizētāju firmu pakalpojumus. Portālam zināms, ka , piemēram, SIA “Reneta” izveda divus izskalotus roņus no Nīcas novada. Uz to, ka roņus nedrīkst aprakt vai atstāt pludmales smiltīs norāda ne tikai VARAM Dabas aizsardzības pārvalde, bet arī Pārtikas un veterinārais dienesta un Valsts vides dienesta reģionālie pārstāvji.
