No 1.jūlija tiesnešu amatalgu plānots samazināt par 15%, šodien, tiekoties ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem, pastāstīja tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP). To plānots paveikt, izdarot grozījumus likumā “Par tiesu varu”, nosakot, ka no šā gada 1.jūlija līdz 2010.gada beigām tiesneši saņems tikai 85% no amatalgas.
15% atalgojuma samazinājums varētu skart arī tiesu darbiniekus, taču šādu pārmaiņu ieviešanai nav nepieciešami grozījumi likumā “Par tiesu varu”.
Segliņš tiesu priekšsēdētājiem atzina, ka atalgojuma jautājums ir ļoti sāpīgs, bet citu variantu patlaban vienkārši neesot. “Vai tiešām domājat, ka man jums negribas nest labu ziņu?” klātesošajiem jautāja Segliņš.
Ministrs tiesnešiem norādīja, ka tieslietu nozare patlaban ir izvirzīta kā viena no prioritārajām, tāpēc tai tiks piemērots 15% atalgojuma samazinājums atšķirībā no citām nozarēm, kurām plānots 20% samazinājums. Kā klātesošajiem paskaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, “ir divas sistēmas, ko valdība saprot un ir izvirzījusi kā prioritāti, un tās ir ieslodzījuma vietas un tiesas”.
Segliņš savukārt uzsvēra, ka pagaidām neviena tiesa netiks slēgta un visi darbinieki saglabās esošos amatus. Kā izņēmums gan varētu būt Zemesgrāmatu darbinieki, no kuriem 17 jau ir atlaisti, bet vēl 33 plānots atlaist.
Tiesnešu un ministrijas amatpersonu tikšanās laikā raisījās karstas diskusijas par to, kā panākt vēl efektīvāku ekonomiju. Piemēram, izskanēja priekšlikums par tiesnešu un tiesas darbinieku vienlaicīgu došanos bezalgas atvaļinājumos. Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atklāja, ka ar vienu šādu bezalgas atvaļinājuma dienu AT varētu ietaupīt aptuveni 10 000 latu, ņemot vērā, ka par šo laiku darbinieki ne tikai nesaņemtu algas, bet konkrētajā dienā netiktu izmantota arī apkure, ūdens un elektrība.
Šis priekšlikums gan neguva īpaši lielu klātesošo atbalstu. Tieslietu ministrs atzīmēja, ka došanās bezalgas atvaļinājumā varētu palikt nesaprasts solis, piemēram, privātajā sektorā strādājošiem, kuri ekonomiskās krīzes apstākļos darbā nereti uzturas daudz ilgāk, lai risinātu savas problēmas un domātu, kā nopelnīt. “Es te mirstu nost, bet šie vēl mazāk strādās,” privāto uzņēmēju iespējamo reakciju uz tiesnešu un tiesu darbinieku bezalgas atvaļinājumiem mēģināja iztēloties Segliņš.
Tiesu priekšsēdētāji rosināja ieviest izmaiņas normatīvajos aktos, lai nebūtu vairs jāraksta motivētie spriedumi visās lietās, bet tikai tajās, kurās procesa dalībnieki nolēmumu vēlas pārsūdzēt. Tāpat izskanēja priekšlikumi atvieglot vairākas procesuālās darbības, nerīkojot tiesas sēdes tādu jautājumu izskatīšanai, kurus var izlemt arī rakstveidā.
Tomēr Bičkovičs uzsvēra, ka visi šie procesa pilnveidošanas jautājumi nav dažu nedēļu jautājums, savukārt ekonomiju vajag panākt pēc iespējas ātrāk. Eiropas Padome jau ir izteikusi nopietnas bažas par tiesnešu atalgojumu jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atzīmēja AT priekšsēdētājs.
Vairāku rajonu tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētāji norādīja uz Tiesu administrācijas (TA) nelietderīgo darbu, kas daudzos gadījumos sadārdzinot izmaksas, turklāt uzņēmumi, ar kuriem TA noslēdz līgumus, bieži izrādoties neprofesionālu pakalpojumu sniedzēji.
Tiesu priekšsēdētāji nevarēja saprast, kāpēc, piemēram, uz Daugavpili jāved Rīgā centralizēti iepirktas pildspalvas, ja identiskus rakstāmpiederumus var nopirkt vietējā veikalā par vairākkārt lētākām cenām. Tādas pašas problēmas esot arī ar dvieļiem, tualetes papīru, apkopēju pakalpojumiem un citiem līdzīgiem iepirkumiem.
TA direktors Gints Karlsons klātesošajiem skaidroja, ka viņš vienmēr bijis gatavs uzklausīt tiesas darbinieku un tiesnešu ieteikumus, kā rīkoties, lai panāktu efektīvāku rezultātu, kas apmierinātu pakalpojumu saņēmēju. Tomēr lielāko daļu klātesošo tiesu priekšsēdētāju Karlsona sacītais nespēja pārliecināt. Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību reorganizēt TA, paredzot, ka daļa tās funkciju tiks nodota tiesām.
Turpinot diskutēt par jaunām ekonomēšanas iespējām, Bičkovičs atzīmēja, ka tad, kad tiesnešiem par 15% tiks samazināta amatalga, tiem vairs nebūs stimula taupīt, jo neatkarīgi no viņu ekonomēšanas likumā iestrādātā kārtība paredzēs konkrētu atalgojuma summu. AT priekšsēdētāja viedoklim pievienojās arī citi tiesneši.
Lazdovskis piebilda, ka tiesnešu atalgojums varētu tikt samazināts vēl vairāk, ja neplānoti lielā tiesās ienākošo lietu apjoma dēļ nepalielinātos valsts budžeta ieņēmumi, kurus veido samaksātās valsts nodevas. Piemēram, tiesās saņemto civillietu skaits pēdējā gadā ir pieaudzis gandrīz divas reizes.
Kā skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, ir panākta vienošanās, ka šīs valsts nodevās samaksātās naudas summas vismaz daļēji kompensēs tiesnešu algu samazinājumu, tāpēc tas nebūs jāparedz vēl lielāks par 15%.
