Latvijas Bruņotajos spēkos dienošo sieviešu īpatsvars ir augstāks nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu – tas sasniedz 17%, liecina NATO dati par pēdējiem trim gadiem. Tiesa gan, gandrīz visās Eiropas valstīs sievietes Bruņotajos spēkos pārsvarā dien apgādes un nodrošinājuma vienībās, un tikai retā piedalās aktīvā kaujas darbībā.
Latvijas bruņotajos spēkos dien gandrīz 4,5 tūkstoši karavīru, no kuriem 764 jeb 17% ir sievietes. Šīs skaitlis pēdējos gados nav būtiski mainījies, un, salīdzinot ar citām NATO valstīm, kur vidēji armijā dien no 10-15% sieviešu, Latvijā tas ir viens no augstākajiem. Kā skaidro majore Ilze Žilde, viens no iemesliem ir arī tas, ka dažās valstīs ir pat ar likumu noteikts pieļaujamais sieviešu skaits armijā, bet ne Latvijā.
Sievietes Latvijas Bruņotajos spēkos pārstāv gan virsnieku sastāvu, gan instruktorus, gan kareivjus. Lielākā daļa sieviešu gan dien instruktoru korpusā, turklāt, līdzīgi kā vairumā Eiropas valstu, sievietes bruņotajos spēkos pārsvarā dien apgādes un nodrošinājuma vienībās – tās ir mediķes, finansistes, atbildīgās par personālu, pārtiku un ekipējumu. Tādu, kas dodas starptautiskās misijās, ir apmēram 5%.
Atšķirībā no citām valstīm, Latvijas Bruņotajos spēkos sieviešu diskriminācija nav aktuāls temats, taču, kā atzīst viena no retajām sievietēm, kura Afganistānā pabijusi kaujas vienībā nevis sēdējusi štābā – kapteine Antoņina Bļodone, joprojām ik palaikam nākas saskarties ar situāciju, kad padotie neklausa pavēlei tikai tādēļ, ka viņa ir sieviete.
Ik gadu tiek organizēta NATO sieviešu komitejas konference, kurā NATO valstu bruņoto spēku virsnieces diskutē par sieviešu vietu un lomu gan ikdienas dienestā, gan starptautiskās operācijās. Kamēr citās valstīs fiksēti arī oficiāli ziņojumi par sieviešu diskrimināciju bruņotajos spēkos, Latvijā šādu sūdzību nav.
