Lai nodrošinātu gaisa telpas novērošanas sistēmas funkcionēšanu arī krīzes situācijās, Latgalē, Vidzemē un Dienvidkurzemē izveidos alternatīvas pozīcijas armijas navigācijas iekārtām.
Valdība trešdien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz paplašināt aizsargjoslu platumu ap Lielvārdes un Audriņu navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī definēt trīs jaunus navigācijas tehniskos līdzekļus, kuriem nepieciešams noteikt aizsargjoslas, vēsta LETA.
Lai novērstu būtisku ietekmi uz navigācijas tehniskā līdzekļa darbības efektivitāti, ir nepieciešams palielināt aizsargjoslas platumu ap Lielvārdes un Audriņu navigācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz Aizsargjoslu likumā maksimāli atļautajam lielumam, kas sauszemē ir līdz 15 kilometriem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu gaisa telpas novērošanas sistēmas funkcionēšanu arī krīzes situācijās, ir nepieciešams izveidot alternatīvās pozīcijas navigācijas tehniskajiem līdzekļiem. Šobrīd Nacionālie bruņotie spēki ir identificējuši vairākas potenciālās vietas navigācijas tehnisko līdzekļu izvietošanai krīzes situācijās un veikuši nepieciešamās procedūras trīs nekustamo īpašumu atsavināšanai valsts aizsardzības vajadzībām.
Šie nekustamie īpašumi atrodas Briģu pagastā, Ludzas novadā, Ziemeru pagastā, Alūksnes novadā un Embūtes pagastā, Dienvidkurzemes novadā.
Līdz ar to, lai mazinātu potenciālo objektu ietekmi uz navigācijas tehnisko līdzekļu darbību, proti, kompensētu gaisa telpas novērošanas pārklājuma samazināšanos, ir nepieciešams noteikt trīs jaunas aizsargjoslas, ņemot vērā, ka aizsargjoslu maksimālais platums no objekta centra ap valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem uz sauszemes ir 15 kilometriem.
Foto – Nacionālie Bruņotie spēki
