Latvija un vēl 14 citas nabadzīgākās Eiropas Savienības (ES) valstis Austrumeiropā un Dienvideiropā tuvāko četru gadu laikā saņems 1,79 miljardu eiro (1,26 miljardu latu) lielu finansējumu no Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas, kuras nav bloka dalībnieces, taču iekļaujas Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ).
To paredz vienošanās, kuru ES 28.jūlijā noslēdza ar Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu, ceturtdien vēstī plašsaziņas līdzekļi. Vienošanās aptver laika posmu no 2009. līdz 2014.gadam un tika parakstīta ar vairāk nekā gada novēlošanos.
Galvenā palīdzības piešķīrēja ir Norvēģija, kuras daļa palīdzības paketē veido 97% jeb 1,73 miljardus eiro (1,22 miljardus latu).
Finansējums, kas piešķirts, lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas ekonomiskajā telpā, galvenokārt tiks atvēlēts vides aizsardzības, atjaunīgās enerģijas projektiem un tādu tehnoloģiju izstrādei, kuru mērķis ir samazināt ogļskābās gāzes izmešus. Turklāt daļu līdzekļu iecerēts piešķirt projektiem, kas saistīti ar cilvēkresursiem un strādājošo tiesībām, kā arī pētījumiem.
Finansējumu dabūs Latvija, Lietuva, Igaunija un pārējās deviņas jaunās ES valstis, kā arī Grieķija, Portugāle un Spānija. Lai tiktu pie naudas, katrai no šīm valstīm ir jāparaksta ar palīdzības piešķīrējiem divpusējas vienošanās.
Lai gan Norvēģija, Lihtenšteina un Īslande nav ES sastāvā, tās ir EEZ dalībnieces, tāpēc sniedz finansiālu palīdzību jaunajām bloka dalībvalstīm, lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātajā ES un atbalstītu demokrātiskās, sociālās un tirgus ekonomikas reformas Austrumeiropas valstīs. Apmaiņā pret to Norvēģija, Lihtenšteina un Īslande ir saņēmušas atļauju piedalīties Eiropas Savienības iekšējā tirgū, nebūdamas bloka dalībnieces.
Iepriekšējās palīdzības programmas darbības termiņš bija no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim.
Patlaban EEZ veido 27 ES dalībvalstis un trīs EEZ Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis: Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEZ mērķis ir ļaut precēm, pakalpojumiem, kapitālam un personām netraucēti pārvietoties EEZ atvērtā un konkurētspējīgā vidē.
ES iekšējā tirgū ir integrēta arī Šveice, kurai ir sava jauno ES valstu finansēšanas shēma. Eiropas Komisija pašlaik apsver iespējas iekļaut Šveici EEZ nolīgumā, pret ko 1992.gada referendumā iebilda Šveices vēlētāji.
