Šogad maija sākumā darba devēji visvairāk meklēja tādu profesiju pārstāvjus kā pārdevējs, pavārs un šuvējs, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Turklāt pārdevēji tiek meklēti daudz vairāk, salīdzinot ar citām profesijām.
Salīdzinoši pieprasītas ir arī tādas profesijas kā palīgstrādnieks, sabiedrisko attiecību menedžeris, kravas automobiļa vadītājs, transportlīdzekļu krāsotājs un kuģu remontatslēdznieks.
Saskaņā ar NVA datiem no maija sākumā reģistrētā 189 881 bezdarbnieka 26,8% ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 22,1% bezdarbnieku ir 35 līdz 44 gadi, 21,9% – 25 līdz 34 gadi, 14,2% -15 līdz 24 gadi, 12,2% – 55 līdz 59 gadi, bet 2,8% bezdarbnieku ir 60 un vairāk gadu.
Liela daļa bezdarbnieku maija sākumā bija ilgstošie bezdarbnieki (22,3%), tam sekoja jaunieši (14,2%), pirmspensijas vecuma iedzīvotāji (9,9%), personas ar invaliditāti (4,4%), personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (1,8%) un personas pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietās (0,3%).
Maija sākumā no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem lielākā daļa jeb 36,4% bija ar profesionālo izglītību. Vispārējā vidējā izglītība bija 27,7% bezdarbnieku, pamatizglītība – 19,3%, augstākā izglītība – 13,1%, savukārt 2,4% bezdarbnieku izglītība bija zemāka par pamatizglītību, liecina NVA dati.
Vislielākais skaits bezdarbnieku maija sākumā pārstāvēja tādas profesijas kā palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, automobiļa vadītājs, celtnieks, apsargs, sētnieks, pavārs, pārdevējs konsultants un krāvējs.
Raugoties uz bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, visbiežāk viņi pārstāvēja tādas profesijas kā inženieris (17%), ekonomists (15%) un skolotājs (12%). Tāpat ar augstāko izglītību maija sākumā bez darba bija vadītāji, direktori (6%), juristi (5%), dažādu jomu speciālisti (4%), uzņēmējdarbības speciālisti (3%), grāmatveži (2%), pārtikas un dzērienu, šūšanas, tekstilmateriālu, kokapstrādes tehnologi (2%), kā arī filologi (2%).
Jau vēstīts, ka Latvijā šogad maijā bezdarba līmenis turpina samazināties un mēneša vidū tas bija sarucis līdz 16,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem pretstatā 16,7% aprīļa beigās.
Aprīļa sākumā pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā Latvijā tika novērots bezdarba līmeņa samazinājums.
