Otrdien Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī pārspēti līdzšinējie 13.jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt Ventspilī reģistrēta augstākā gaisa temperatūra visā novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Pāvilostā jauns karstuma rekords otrdien uzstādīts jau trešo dienu pēc kārtas. Tur gaiss sakarsa līdz +32,6 grādiem, iepriekšējais rekords tādējādi pārspēts par trim grādiem.
Liepājā jaunais 13. jūlija karstums rekords ir +31 grāds, bet Ainažos – +31,3 grādi. Līdz +31,3 grādiem gaiss sakarsa arī Stendē, atkārtoti sasniedzot šā datuma rekordu.
Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +34,8 grādus. Tā ir augstākā temperatūra, kāda tur jelkad fiksēta. Iepriekšējais absolūtais karstuma rekords šajā vietā bija +34,4 grādi un tika fiksēts 1992. gada 10. augustā, liecina precizētā informācija.
Ventspilī pirmos meteoroloģiskos novērojumus sāka veikt 1913. gadā, taču divus gadus vēlāk, sākoties Pirmajam pasaules karam, to pārtrauca un no jauna atsāka 1923. gadā. Bez pārtraukumiem ziņas par maksimālo gaisa temperatūra Ventspilī ievāc jau 87 gadus, un tik karsts kā otrdien tur vēl nebija bijis, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Lita Lizuma.
Šādi rekordi negadās bieži, atzina speciālisti. Kādas konkrētas vietas absolūtā maksimālā temperatūra tiek sasniegta tikai reizi vairāku gadu desmitu laikā.
Piemēram, Rīgā visaugstākā gaisa temperatūra fiksēta tālajā 1885. gadā, kad 15. jūlijā gaiss sakarsa līdz +34,5 grādiem. Šajā karstuma vilnī līdz absolūtajam rekordam pietrūka aptuveni divu grādu. Savukārt visaugstākā gaisa temperatūra, kas jebkad dokumentēta Latvijā, ir +36,4 grādi. Tā reģistrēta 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Līdz Latvijas rekordam Ventspilij pietrūka 1,8 grādu.
Otrdien piekrastē bija vērojama augstākā temperatūra Latvijā, jo vējš pūta no dienvidaustrumiem un virs sauszemes sakarsušo gaisu nesa uz piekrasti, paskaidroja sinoptiķi.
