Naudas sods par valsts karoga nepacelšanu svētku un atceres dienās vairs nebūs vienīgā iespējamā sankcija, informē Saeimas Preses dienestā.
Izvērtējot pārkāpuma raksturu, kā alternatīvu naudas sodam varēs piemērot arī brīdinājumu. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko komisija šodien, 20. oktobrī, atbalstīja likumprojekta otrā lasījuma redakcijai.
“Patlaban naudas sods ir vienīgā iespējamā sankcija, un prakse rāda, ka šis regulējums nav pietiekami pārdomāts. Nereti ir gadījumi, kad pašvaldības policija soda sirmgalvjus, kas fiziski nespēj izkārt valsts karogu, un šis nav tas mērķis, ko likumdevējs vēlējies sasniegt. Šajā jomā nepieciešams elastīgāks un pretimnākošāks risinājums, tādēļ komisija piedāvā kā alternatīvu sodu noteikt brīdinājumu, vienlaikus uz trešo lasījumu meklējot vēl citus piedāvājumus,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Juridiskā komisija vienojās, ka par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru Kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos varēs izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 50 latiem. Patlaban vienīgā iespējamā sankcija ir naudas sods līdz 50 latiem.
Brīdinājumu vai naudas sodu varēs piemērot arī tad, ja pārkāpts Ministru Kabineta noteiktais Latvijas valsts karoga pacelšanas veids vai kārtība. Patlaban par to paredzēts tikai naudas sods līdz trīsdesmit latiem.
Par likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
