Par pieejamības skolām varētu noteikt 22 izglītības iestādes, taču to skaits varētu mainīties, pašvaldībām pieņemot lēmumus par skolu tīklu, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
Izglītības iestādēm ar šādu statusu būs jānodrošina, ka 1.-3., 4.-6. un 7.-9.klašu posmos mācās vismaz pa 15 skolēniem, bet 10.-12.klašu posmā – vismaz 30 skolēni.
Pieejamības skolu statusu tiek piedāvāts noteikt septiņām izglītības iestādēm Kurzemē: Aizputes vidusskolai, Dundagas vidusskolai, Engures vidusskolai, Nīcas vidusskolai, Pāvilostas pamatskolai, Rojas vidusskolai un Vaiņodes vidusskolai.
Vidzemē šādu statusu varētu piemērot sešām izglītības iestādēm – Jaunpiebalgas vidusskolai, Gulbenes novada vidusskolai, Rūjienas vidusskolai, Salacgrīvas vidusskolai, Smiltenes vidusskolai un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai.
Tāpat tas varētu attiekties uz četrām skolām Zemgalē – Auces vidusskolu, Mazzalves pamatskolu, Skaistkalnes vidusskolu un Viesītes vidusskolu.
Latgalē pieejamības skolas statusu varētu noteikt Kārsavas vidusskolai, Kaunatas vidusskolai, Dagdas vidusskolai, Viļakas vidusskolai un Tilžas pamatskolai.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem šīs izglītības iestādes katrā klašu grupā nodrošina vismaz minimālo skolēnu skaitu uz 2024.gada 1.septembri.
No nākamā mācību gada par pieejamības skolām plānots noteikt arī Dignājas pamatskolu Jēkabpils novadā un Preiļu Valsts ģimnāziju Preiļu novadā, norādīja ministrijā.
Vienlaikus IZM pieļauj izmaiņas pieejamības skolu skaitā, pašvaldībām pieņemot lēmumu par skolu tīklu un tā pamatotību saskaņojot ar IZM.
Jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā piešķirtu pašvaldībām, kurām ir sakārtots skolu tīkls.
Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits.
IZM reformu apņēmusies ieviest ar šī gada 1.septembri, taču tam nepieciešamais finansējums nedz šogad budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts.
Skaidrību par pieejamo finansējuma apjomu izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) sola līdz marta sākumam. No tā būšot atkarīgs, vai modeli ieviesīs pilnā apjomā vai daļēji.
