Satversmes tiesa (ST) par valsts pamatlikumam atbilstošiem atzinusi valdības noteikumus, kas noteiktos gadījumos paredz kompensēt zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus, ja to kopsumma nepārsniedz 10 000 latu vienam pacientam 12 mēnešu periodā, aģentūru LETA informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska.
Kā ziņots, ST pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma ierosināja lietu saistībā ar leikēmijas slimnieces Irinas Salovas strīdu ar valsti par to, lai 100% apmērā tiktu kompensētas viņas dzīvībai svarīgās zāles.
Apstrīdētie noteikumi par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanu noteic, ka gadījumā, ja zāļu iegādei paredzamie izdevumi ir lielāki, tiek noteikts kompensācijas limits par vienu zāļu iepakojumu un starpību sedz pacients.
Salovas gadījumā starpība starp zāļu izmaksu un kompensācijas apmēru pārsniedz 2000 latu, turklāt zāles nepieciešamas pacientes dzīvības uzturēšanai, bet valsts viņai kompensē 22% no medikamenta iegādes cenas.
ST vērtēja 2006.gada 31.oktobra noteikumu “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 100. un 100.1 punkta atbilstību Satversmes 91.pantam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Kā ziņots, Ministru kabinets (MK) atbildes rakstā lūdza ST atzīt apstrīdētās normas par Satversmei atbilstošām.
Kā iepriekš informēja Kovalevska, MK atbildes rakstā ST norāda, ka, 100% apmērā kompensējot nesamērīgi dārgus medikamentus, tiktu izlietoti budžetā paredzētie līdzekļi, nodrošinot salīdzinoši mazāka pacientu loka vajadzības.
Nenosakot nekādus ierobežojumus individuālā kompensēšanas mehānisma ietvaros izmaksājamām zāļu kompensācijām, varētu izveidoties netaisnīga, nevienlīdzīga un nesamērīga attieksme no valsts puses pret pārējiem pacientiem, teikts atbildes rakstā.
Šādā gadījumā nebūtu iespējams apmierināt pacientus, kuri vēršas valsts kompetentajā iestādē, lai saņemtu zāļu izdevumu kompensāciju saskaņā ar kompensācijas sarakstiem, jo veselības aprūpes budžeta līdzekļi jau būtu izlietoti neparedzētu pacienta vajadzību apmierināšanai.
Nepiemērojot kompensācijas ierobežojumus, tiktu ietekmētas to pacientu tiesības, kuri saņem vai pretendē uz kompensāciju par kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem, atbildes rakstā ST norāda MK.
Ja pacientiem, kuriem ir nepieciešamas individuāli kompensējamās zāles, tiks piešķirtas tiesības saņemt kompensāciju 100% apmērā arī tad, ja ražotāja noteiktā zāļu cena ir ekonomiski nepamatota un valsts budžeta finansiālajām iespējām neatbilstoša, izveidosies cita nevienlīdzība, teikts atbildes rakstā.
MK norāda, ka šādā gadījumā paaugstinātu izmaksu zāļu kompensācijas dēļ tiks izlietoti budžeta līdzekļi mazāka pacientu skaita vajadzību nodrošināšanai un palielināsies nenodrošinātās prasības citām pacientu grupām, kuru slimības tāpat ir pieskaitāmas pie hroniskām, dzīvību apdraudošām slimībām vai slimībām, kas izraisa smagu neatgriezenisku invaliditāti.
Starp šiem pacientiem ir pacientes ar krūts vēzi, pacienti ar hronisku mieloleikozi un multiplu mielomu, norāda MK.
