Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi valsts budžeta grozījumus, šogad paredzot palielinājumu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai. Taču 10 miljonu latu ir par maz, lai kompensētu zaudējumus pārvadātājiem visā Latvijā, tāpēc izskan ierosinājumi paaugstināt tarifus un slēgt nerentablos reisus.
Kopējais iztrūkums ir 21 miljons latu, informē Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Pēteris Salkazanovs. Viņš stāsta, ka 10 miljonu ir kompromisa summa, ko asociācija panākusi sarunās ar premjeru. “Labi, ka vēl tā,” spriež P. Salkazanovs. “Citādi pasažieru pārvadājumi vispār apstātos.”
LPPA prezidents domā, ka daļu no trūkstošās summas izdosies atrast, taču daļa pāries uz nākamā gada budžetu. Lai rastu līdzekļus zaudējumu segšanai, P. Salkazanovs uzskata, ka pārvadātājiem kopā ar pašvaldībām jāmeklē iespēja optimizēt jeb slēgt nerentablos reisus, kā arī jālemj par tarifu paaugstināšanu visos pārvadājumu veidos.
Spriedīs par tarifu maiņu
Pārvadātāji rēķinās, ka optimizācija skars gan pilsētas, gan rajona, gan starppilsētu reisus. Pirmie, kurus izmaiņas skars, būs strappilsētu jeb – kā bija pierasts teikt līdz šim – tālsatiksmes reisi, uzskata AS “Liepājas Autobusu parks” (LAP) valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons. Taču arī Liepājas rajona reisos pārvadātāji gatavi kopā ar pasūtītāju spriest par tarifu maiņu un reisu optimizāciju.
Ar esošo tarifu nevar izdzīvot. 2,4 santīmu vietā vajadzētu būt 3,5 santīmiem par kilometru. “Taču tik lielu paaugstinājumu diez vai varēsim atļauties, jo jāmeklē risinājums, lai krasi nesamazinātos pasažieru skaits,” klāsta G. Kristapsons. Nākamnedēļ paredzēta Liepāja rajona Sabiedriskā transporta komisijas sēde, kurā pārvadātāji nāks ar saviem priekšlikumiem.
LAP speciālisti izstrādājuši vairākus modeļus kritiskās situācijas risināšanai. G. Kristapsons domā, ka pieņemamākais variants būtu izmantot tarifu trīs santīmi par vienu nobraukto kilometru un, līdzīgi kā starppilsētu maršrutos, izmantot iekāpšanas maksu, taču uz pusi mazāku, tas ir, 20 santīmu.
Meklēs kompromisu
“Situācijā ir divi faktori – jācenšas, lai pasažieri neciestu, bet gali tomēr ir jāsavelk,” atzīst G. Kristapsons. Iedzīvotāji bez autobusu satiksmes nepaliks, uzsver LAP vadītājs, optimizācija varētu skart maršrutus, kur reisu skaits ir proporcionāli lielāks. Piemēram, retāk varētu kursēt autobuss Grobiņa–Liepāja, taču mazāk apdzīvotās teritorijās autobusi nepazudīs.
SIA “Liepājas tūre” valdes loceklis Jānis Beļaks atzīst, ka optimizācija ir spiesta lieta. Pagaidām, kamēr pašvaldība atradīs risinājumu, uzņēmumā izmantos mazākas ietilpības autobusus, lai ekonomētu degvielu.
Liepājas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Strazds uzskata, ka tā ir absurda situācija – aviotransports saņem lielas dotācijas, bet autopārvadātājiem ir cits zaudējumu kompensāciju modelis. Rajona padome gatavojas izteikt iebildumus institūcijām, kas ir atbildīgas par kompensāciju aprēķinu un piešķiršanas kārtību pasažieru pārvadātājiem.
