Kūrorta statusa piešķiršana balstīsies uz vietējās pašvaldības brīvu izvēli un iniciatīvu noteikt šādu savas teritorijas vai tās daļas attīstības plānošanas virzienu, paredz šodien valdībā atbalstītā kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, kārtību, kādā pašvaldība iesniedz pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā pašvaldība sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka pieteikumus par kūrorta statusa piešķiršanu izvērtē ar Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojumu izveidota komisija, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no EM, divi pārstāvji no Veselības ministrijas un divi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Pieteikumā norādītās teritorijas atbilstība tiek izvērtēta atbilstoši Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem – teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, teritorijā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību, vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, teritorijā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra; tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.
Tāpat noteikts, ka minētā komisija izvērtē arī pašvaldību ne retāk kā reizi divos gados sniegtos pārskatus par kūrorta atbilstību Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem.
Kūrorta statuss kalpos par instrumentu, ar kura palīdzību pašvaldība varēs pārliecināt gan attiecīgās teritorijas tūrisma komersantus, gan potenciālos Latvijas un ārvalstu investorus, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.
