Apkopojot balsis 783 no kopumā 1078 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, apvienība “Attīstībai/Par!” apsteigusi nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” un ierindojas piektajā vietā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.
Latvijā lielāko balsu skaitu ieguvušas partija “Saskaņa”, “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Attīstībai/Par!”, VL-TB/LNNK un “Jaunā Vienotība”, vēsta LETA.
Par “Saskaņu” nobalsojuši 103 276 jeb 20,67% vēlētāju, par “KPV LV” – 68 998 jeb 13,81%, par JKP – 65 842 jeb 13,18%, par ZZS – 55 637 jeb 11,13%, par “Attīstībai/Par!” – 54 504 jeb 10,91%, par VL-TB/LNNK – 52 864 jeb 10,58%, bet par “Jauno Vienotību” – 31 638 jeb 6,33% balsstiesīgo vēlētāju.
Tuvumā 5% barjerai, lai iekļūtu 13.Saeimā, ar 22 169 jeb 4,43% balsu ir Latvijas Reģionu apvienība, kā arī Latvijas Krievu savienība, par kuru nobalsojuši 18 872 jeb 3,77%.
Jau ziņots, ka 13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54,46% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1044 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.
Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.
Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.
13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie – Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.
Vienlaikus Kurzemē šajās vēlēšanās nobalsojuši 104 700 vēlētāji jeb 55,86% (2014.gadā – 58,41%), Zemgalē – 117 031 vēlētājs jeb 54,76% (56,49%), Rīgā – 290 658 vēlētāji jeb 53,29% (62,13%), bet Latgalē – 90 066 vēlētāji jeb 43,07% (46,99%) no kopējā reģiona vēlētāju skaita.
Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām šogad aktivitāte samazinājusies visos apgabalos. Tostarp lielākais kritums bija Rīgā – par 8,84 procentpunktiem, kurai seko Latgale – par 3,92 procentpunktiem, Kurzeme – par 2,55 procentpunktiem, Vidzeme – par 2,01 procentpunktu, Zemgalē – par 1,73 procentpunktiem.
Kā liecina CVK dati par 1004 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem, šogad 13.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 835 814 vēlētāji, kas veido 53,99% no visiem balsstiesīgajiem. Savukārt 2014.gadā notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās piedalījās kopumā 58,85% vēlētāju, un tās bija vismazāk apmeklētās parlamenta vēlēšanas neatkarīgās Latvijas vēsturē.
2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.
Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā – 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.
