Pagājušajā gadā piedzima par 1429 bērniem vairāk nekā 2000.gadā, bet par 2271 jeb 10,5% mazāk nekā 2008.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Starpība starp dzimstību un mirstību 2009.gadā palielinājās, lai gan samazinājās ne tikai dzimušo, bet arī mirušo skaits. Rezultātā dabiskais pieaugums joprojām bija negatīvs un palielinājās no mīnus 7058 līdz mīnus 8220.
Dzimušo skaits 2009.gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 9,6 bērni. 2000.gadā šis rādītājs bija 8,5, 2001.gadā – zemākais šo desmit gadu laikā – 8,3, 2002.gadā – 8,6, 2003.gadā – 9, 2004.gadā – 8,8, 2005.gadā – 9,3, 2006.gadā – 9,7, 2007.gadā – 10,2, 2008.gadā – 10,6.
Pērn Latvijā dzimuši 21 677 bērni, 2008.gadā – 23 948, 2007.gadā – 23 273, 2006.gadā – 22 264, 2005.gadā – 21 497, 2004.gadā – 20 334, 2003.gadā – 21 006, 2002.gadā – 20 044, 2001.gadā – 19 664, 2000.gadā – 20 248 bērni.
2009.gadā uz 1000 sievietēm fertilajā (15-49 gadu) vecumā piedzima 38 bērni, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par trīs bērniem jeb 9% mazāk.
Kopš 2005.gada dzimstība pieaug sievietēm vecumā no 25 gadiem un samazinās ļoti jaunām sievietēm (vecumā līdz 19 gadiem). 2005.gadā 6,6% no visiem dzīvi dzimušajiem bija sievietēm vecumā līdz 19 gadiem, bet 2009.gadā – 5,2%.
Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 2000.gada ir pieaudzis no 27,3 līdz 28,7 gadiem, bet, piedzimstot pirmajam bērnam, – no 24,4 līdz 26 gadiem. Vecums, kad tiek reģistrēta pirmā laulība, kopš 2000.gada gan vīriešiem, gan sievietēm pieaudzis vidēji par diviem gadiem.
2009.gadā 49,5% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2008.gadā – 51,3%), 34,1% – otrie bērni (2008.gadā – 33,3%).
Astoņdesmitajos gados vairāk nekā 80% bērnu dzima reģistrētā laulībā. Vēlākajos gados reģistrētā laulībā dzimušo bērnu īpatsvars ir būtiski samazinājies – no 83% 1990.gadā līdz 56,5% 2009.gadā.
Dzimstības samazināšanās turpinās arī 2010.gadā. Šā gada pirmajos divos mēnešos ir reģistrēts par 500 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
