Latvijā atalgojuma kritums šogad ir apstājies un no 2011.gada prognozēts, ka algas pieaugs, palielināsies darbavietu skaits un atkal trūks kvalificētu speciālistu, secināts starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas “Hay Group” veiktajā pētījumā Latvijas, Eiropas un Krievijas darba tirgū.
“Hay Group” pārstāve Latvijā Līga Rode sacīja – lai arī lēnām, tomēr, ekonomikai attīstoties, tiks radītas jaunas darbavietas, kā arī jau nākamgad sagaidāms kvalificēta darbaspēka trūkums un līdz ar to – arī kaut neliels, bet atalgojuma pieaugums.
Pētījumā secināts, ka tomēr vairākums – 68% – uzņēmumu atalgojumu pārskatīt vai mainīt neplāno. Savukārt, domājot par sava uzņēmuma konkurētspēju, 30% uzņēmumu 2010.-2011.gadā plāno paaugstināt algas vidēji līdz pat 7% atkarībā no darbinieku kategorijas.
Pašlaik, 2010.gadā, darbavietu skaits kopumā nepieaug un personāla apmaiņas dinamika ir ļoti zema, tāpēc darbaspējīgiem un strādāt gribošiem ļaudīm joprojām interesants ir ārvalstu darba tirgus.
Rode pastāstīja, ka labāk apmaksāto amatu līderus būtiskas pārmaiņas nav skārušas – līdzīgi kā iepriekš, vislabāk apmaksātā amatu saime ir informācijas tehnoloģijas, tai seko pārdošanas amatu saime un trijotnē joprojām turas finanšu un grāmatvedības jomas amati. Ceturto vietu atalgojuma ziņā ieņem loģistikas amati, savukārt viszemāk apmaksāts joprojām ir izpētē un attīstībā, mazumtirdzniecībā un klientu apkalpošanā strādājošo darbs.
“Hay Group” pētījumā secināts, ka darba tirgū vērojama tendence ar katru gadu atalgojumam Rīgā un reģionos arvien vairāk izlīdzināties. 92% no organizācijām ir līdzīga pamatalga visos Latvijas reģionos, tomēr minimālas atšķirības starp atalgojumu Rīgā un reģionos pastāv, un viszemākais atalgojums ir Latgalē.
Kompānijas pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir kopumā zemākās algas Baltijas valstīs. Rode norādīja, ka Baltijas valstīs augstākais atalgojums mazkvalificētam darbaspēkam ir Igaunijā, savukārt Latvijā ir augstākās algas augsta līmeņa speciālistiem un vidējā līmeņa vadītājiem, bet augsta līmeņa vadība visvairāk pelna Lietuvā.
Rode atzina, ka, salīdzinot ar Rietumeiropas zemēm, piemēram, Vāciju un Franciju, Baltijas valstīs mazkvalificēta darbaspēka atalgojums ir trīs līdz četras reizes mazāks un tāpēc vēl joprojām Baltijas valstu mazkvalificētam darbaspēkam ir lielāka motivācija emigrēt, lai gan arī Rietumos ir krīze.
Tāpat kā līdzšinējos gados, Baltijas valstu, tostarp Latvijas, strādnieki brauc uz Īriju, Lielbritāniju, Norvēģiju un ASV. Rode sacīja, ka jauni darba meklējumu galamērķi ir Beļģija, Dānija un Nīderlande, jo tur ir ļoti augstas darbaspēka izmaksas un krīzes ietekmē arī šo valstu uzņēmēji raugās, kā samazināt ražošanas izmaksas.
„Jo augstāks ir darbinieka amata līmenis, jo mazāka kļūst atalgojuma atšķirība un motivācija atalgojuma dēļ meklēt darbu ārvalstīs,” minēja Rode. „Piemēram, salīdzinot ar Krievijas galvenajiem biznesa centriem Maskavu un Pēterburgu, Latvijas vadītāju atalgojums ir divas līdz trīs reizes mazāks. Ņemot vērā sociāli ekonomiskos, ģimenes un citus apstākļus, iespējamais papildu ieguvums nemaz nav tik nozīmīgs,” paskaidroja “Hay Group” pārstāve Latvijā.
Viņa uzsvēra, ka, meklējot darbu augstā amatā citās valstīs, jāņem vērā, ka Latvijas izglītība un darba pieredze tiek augstu novērtēta Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā un pārējās Vidusāzijas valstīs. “Savukārt tiem, kas izvēlas darba gaitas turpināt rietumu valstīs, visticamāk, karjera būs jābūvē no jauna un jāsamierinās ar zemāku amatu nekā līdz šim Latvijā, šeit iegūtā kvalifikācija tur vispirms ir sūri grūti jāpierāda,” klāstīja Rode.
“Hay Group” atalgojuma pētījumā piedalījās vairāk nekā 120 valstis, katrā vidēji 150 līdz 200 privātā sektora uzņēmumi, vietējās un starptautiskās kompānijas. “Hay Group” atalgojuma pētījumus Latvijā veic no 2001.gada.
Pētījums aptver strādnieku, kalpotāju, speciālistu un vadītāju atalgojumu, tajā ir iekļautas 12 nozares, tostarp finanšu, plaša patēriņa preču, mazumtirdzniecības, IT un augstās tehnoloģijas, farmācijas, transporta un citas jomas. Tiek analizēta darbinieka, uzņēmuma, kopējā atalgojuma tirgus un uzņēmumu algu pieauguma plānošanas un prognozes atalgojuma tirgus prakse.
