Sabiedrības uzticēšanās rudenī, salīdzinot ar aprīli, kritusies visiem informācijas avotiem, izņemot radiniekus, draugus un kolēģus, prezentējot pētījumu “Dzīve bez Covid-19”, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes pētniece un projekta koordinatore Vineta Kleinberga.
Aptaujas dati liecina, ka lielāko sabiedrības uzticēšanos pavasarī baudījuši mediķi, un viņiem uzticējās 93% aptaujāto. Rudenī šādi bijuši 85% respondentu.
Augsts uzticības rādītājs pavasarī bijis arī televīzijai un starptautiskajām organizācijām, tostarp Pasaules Veselības organizācijai, sasniedzot 79%. Bet septembrī šis atbalsts krities līdz 49% un 69% attiecīgi, vēsta LETA.
Politiķiem, partiju vadītājiem, Saeimas deputātiem kā informācijas avotiem pavasarī uzticējušies 42%, bet rudenī vairs tikai 24% respondentu. Lielu uzticības zaudējumu piedzīvojuši arī interneta ziņu portāli – no 67% līdz 38%. Savukārt valdības iestādēm pavasarī uzticējušies 71%, bet rudenī vairs tikai 51% aptaujāto.
Laikrakstiem kritums ir no 66% līdz 44%, sociālajiem medijiem no 47% līdz 26%, slavenībām un influenceriem – no 15% līdz 8%.
Savukārt uzticēšanās draugiem un radiniekiem kā informācijas avotiem ir pat kāpusi no 45% pavasarī līdz 47% rudenī. Līdzīgi rezultāti ir arī saistībā ar uzticēšanos kolēģiem, un tā augusi no 40% līdz 42%.
Vairāk par vidējo visiem informācijas avotiem, izņemot radiniekus, draugus un kolēģus, neuzticas tās sauktie “nesatrauktie”, kuri uzskata, ka risks saslimt ar Covid-19 ir zems un nereāls. Turklāt šādu “nesatraukto” respondentu skaits kopš pavasara ir audzis no 9% līdz 14%. Savukārt “vidēji satraukto” skaits samazinājies no 38% līdz 22%, kas nozīmē ka ir mazinājusies saslimšanas draudu uztvere.
Jau ziņots, ka valsts pētījumu programmas projektu “Dzīve ar Covid-19” īsteno zinātniskais konsorcijs, ko Rīgas Stradiņa universitātes vadībā veido Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts.
